15.oktobrī Arēnā Rīga ar vienīgo koncertu Baltijas valstīs uzstāsies pazīstamākā mūsdienu islandiešu mūzikas apvienība Sigur Rós.
Grupa informē, ka pēc vairāk nekā 5 gadu pārtraukuma viņi dodas jaunā pasaules koncertturnejā, kas jau aprīlī sāksies abās Amerikās, bet rudenī turpināsies Eiropā. Tā kā patlaban studijā noritot albuma ieraksta darbi, nav šaubu, ka koncertā izskanēs gan pavisam jaunas kompozīcijas, gan pazīstamākā 25 gadu laikā tapušā materiāla izlase.
www.bilesuserviss.lv Izklaides pasta abonentiem biļešu iepriekšpārdošana sāksies trešdien, 16.martā, plkst. 11.00. Publiskā biļešu pārdošana visā www.bilesuserviss.lv tīklā, sākot no piektdienas, 18.marta, plkst. 11.00.
Sigur Rós 1994.gadā izveidoja ģitārists un vokālists Jons “Jonsi” Birgisons (Jón Pór Birgisson), basists Georgs Holms (Georg Hólm) un bundzinieks Agusts Gunarsons (Ágúst Ævar Gunnarsson), kuriem 1998.gadā pievienojās vienīgais muzikālu izglītību apguvušais dalībnieks - taustiņinstrumentālists Kjartans Sveinsons (Kjartan Sveinsson). 2013.gadā Kjartana un grupas ceļi šķīrās, taču šogad paziņots, ka viņš ir atgriezies, kas neapšaubāmi ir laba ziņa grupas ilggadējiem cienītājiem.
Grupas diskogrāfija sākās 1997.gadā ar albumu “Von”, taču plašāku, tai skaitā starptautisku, ievērību Sigur Rós iegūst ar otro studijas disku “Ágætis byrjun” (1999). Līdz šim klajā nākuši 7 studijas albumi un grupa apstiprina, ka patlaban nobeiguma fāzē ir astotais.
Kritiķi grupas mūzikas stilu parasti ierindo postroka kategorijā, taču gadu gaitā tam piepulcējušies ambietās mūzikas, drīmroka un drīmpopa apzīmējumi, salīdzinot ar tādām apvienībām kā Mogwai, Tangerine Dream un Bark Psychosis. Skanējums tiek raksturots kā klasisks un minimālistisks, taču melodisks. Par Sigur Rós atpazīstamākajām vizītkartēm kalpo Jonsi falsets un ģitārspēles maniere, kurā viņš izmanto čella lociņu, kā arī kāpjošās stīgu un orķestrālās partijas, par kurām atbildīgs galvenokārt Kjartans. Dziesmas lielākoties izskan islandiski, taču daļa to tapušas Jonsi paša izdomātā houplandiešu (hopelandic) valodā, kas būtībā ir skaņu virknējumi.
Mūzikas apskatnieki bieži sacentušies pārjūsmīgu epitetu piemeklēšanā, lai raksturotu Sigur Rós mūziku un īpaši izceltu solista un ģitārista Jonsi augsto vokālu. Paši mākslinieki iesmej par šiem dažkārt jau pārlieku sīrupainajiem: “eņģelu falsets, kas līdzīgi brīzes nestam deltaplānam traucas uz jūras malu” vai “kā Dievs, kas raud zelta asaras debesīs”. Vienlaikus gan viņi uzsver, ka dzimtās zemes pamešana uz ilgāku laiku būtu līdzvērtīga "nabas saites pārgriešanai", apstiprinot, ka viņu radīto lielisko mūziku tieši veidā iedvesmojusi apkārtējās vides satriecošā topogrāfija. "Tā ir brīnišķīga vieta," viņi stāsta par savu dzimteni. "Mums ir visas šīs lielās neapdzīvotās vietas ar ledājiem un lavu. Debesis šajā valstī ir tik lielas”. Vēl viens apliecinājums, ka Islandes unikālā daba spēj sniegt tik spēcīgas emocijas ne tikai tūristiem, bet turpina saviļņot un iedvesmot arī pašus pamatiedzīvotājus. Nu jau gandrīz 30 gadus.
Lai arī daudz rakstīts par tik mazās Islandiešu tautas muzikālo fenomenu – hrestomātiskā Bjorka, GusGus, FM Belfast, Of Monsters and Men, Emiliana Torini un virkne mazāk zināmu vārdu –, tomēr Sigur Rós pasaules atpazīstamību noteica arī dažu apstākļu sakritība. Divi no tiem ir iespēja vairākkārt “iesildīt” Radiohead un vēlākā sadarbība ar šo apvienību, un Sigur Rós mūzikas izmantošana dažādu žanru kino: no “Vaniļas debesīm” līdz SCI detektīviem un BBC vēsturiskajām dokumentālajām filmām. Uzskaitītais, protams, ne mazākā mērā nemazina pašu grupas dalībnieku talantu un radošumu. Tieši tāpēc Sigur Rós ir ne vien komerciāli visveiksmīgā Islandes mūzikas apvienība, bet viena no visas pasaules nozīmīgākajām mūsdienu mūzikas formācijām.