Lasīt vairāk
Mūsdienu industriālā metāla smagsvari Fear Factory uzstāsies koncertzālē Palladium
Smagā metāla cienītājiem šoruden Rīgā gaidāms īpaši jaudīgs notikums. Amerikāņu industriālā metāla titāni Fear Factory atgriežas Eiropā ar iespaidīgo “Cybernetic Domination Tour”, un 3. septembrī ar bagātīgu viesu sastāvu uzstāsies koncertzālē Palladium. Uz skatuves viņiem pievienosies japāņu metalcore apvienība Crystal Lake, poļu ekstrēmā metāla grupa Hate un amerikāņu tumšā, atmosfēriskā roka pārstāvji The Nocturnal Affair.Šoruden Placebo svinēs karjeras 30.gadadienu Rīgā
Atskatoties uz karjeras 30 gadiem, 16.oktobrī Xiaomi Arēnā Rīgā uzstāsies britu alternatīvā roka zvaigznes Placebo. Koncertprogrammā uzsvars likts uz divu pirmo grupas albumu “Placebo” un “Without You I'm Nothing” muzikālā materiāla, ko daudzi kritiķi un arīdzan fani uzskata par apvienības radoši spilgtākajiem.Siguldā atgriežas Hausers ar filmu mūzikas programmu
Siguldā atgriežas Hausers ar filmu mūzikas programmu Čella superzvaigzne Hausers kopā ar orķestri 5.augustā atgriežas gleznainajā Siguldas pilsdrupu estrādē ar programmu “The Magic Of the Movies”, kas veltīta filmu mūzikai. Godinot tik bagātīgo filmu mūzikas mantojumu, mākslinieks izvēlējies uzstāties tikai īpašās Eiropas vietās, pie kurām pieskaitāma arī mūsu Sigulda.Kanādiešu reperis bbno$ atgriežas Rīgā!
Trešo reizi Latvijā. Katru reizi – arvien skaļāk un jaudīgāk! 25. augustā viņš kāps uz Palladium skatuves ar vēl lielāku enerģiju, jaunām dziesmām un neprognozējamu šovu, kas vairāk atgādina festivāla trakumu nekā tradicionālu koncertu. Pirmo 200 biļešu cena – 39 eur.Karjeras vērienīgākajā koncertturnejā Rīgā uzstāsies Braiens Adamss
27.septembrī Xiaomi arēnā kā allaž pozitīvas enerģijas pielādētu koncertu sniegs kanādiešu roka ikona Braiens Adamss. Jau vairāk nekā 40 gadus Braiens Adamss dodas koncertturnejās, kas aptver visu pasauli, un viņa hiti sasniedz topu virsotnes vairāk nekā 40 valstīs. Viņa talants novērtēts ar daudzām prestižām balvām, tostarp Grammy, vairākām Amerikas mūzikas balvām un trīs Oskara, kā arī piecām Zelta globusa nominācijas. Viņš ir arī Kanādas ordeņa biedrs.Rīgā uzstāsies džeza mūzikas spīdekļi Snarky Puppy
Mūzika, kas sakņojas džeza tradīcijā, bet brīvi pārkāpj stilistiskās robežas, apvienojot fanka grūvu un ritma blūza tiešumu laikmetīgā skanējumā. Tieši ar šādu muzikālo rokrakstu 7. septembrī koncertzālē Palladium pēc divu gadu pārtraukuma atgriežas pieckārtējie Grammy balvas laureāti Snarky Puppy.WE LOVE THE 90s izziņo pirmos māksliniekus!
90. gadu zelta ēra atgriežas Rīgā, un ir laiks atklāt pirmos vārdus, kas kāps uz WE LOVE THE 90s skatuves 2026. gada 14. augustā Wondersalā.A$AP Rocky uzstāsies Rīgā
Līdz ar jaunā albuma “Don’t Be Dumb” izdošanu hiphopa superzvaigzne un modes ikona A$AP Rocky izziņo vērienīgu pasaules tūri, kas rudenī sasniegs arī Latviju. Ar miljardiem dziesmu straumējumu, globālu kritiķu atzinību un neatkārtojamu vizuālo estētiku viņa radošais rokraksts pēdējās desmitgades laikā atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu hiphopu, stilu un populāro kultūru. Piedzīvo gada iespaidīgāko hiphopa notikumu 24. septembrī Xiaomi Arēnā, Rīgā! Biļetes tirdzniecībā no 27. janvāra plkst. 9.00 “Biļešu Serviss” tīklā. Īpaši Mastercard lietotājiem būs pieejamas biļetes iepriekšpārdošanā no 21. janvāra plkst. 9.00 līdz 26. janvāra plkst. 8.00, kā arī Mastercard Preferred biļetes pieejamas no 27. janvāra plkst. 9.00. Papildu informācija: priceless.com/music. Positivus festivāla un FBI koncertu kluba biedri biļetes visās cenu kategorijās varēs iegādāties iepriekšpārdošanā no 26. janvāra plkst. 9.00, izmantojot kodu, kas tiks izsūtīts reģistrētajiem lietotājiem.Somu superzvaigzne Käärijä nākamruden uzstāsies Rīgā
28.oktobrī somu reperis, dziedātājs un komponists Käärijä savas līdz šim vērienīgākās turnejas “Eurodisko tour” ietvaros uzstāsies Rīgas koncertzālē Palladium. 2023.gada Eurovīzijas skatītāju balsojuma favorīta hits Cha Cha Cha uztraucās ne tikai dzimtās Somijas, bet arī Zviedrijas, Latvijas un Lietuvas topu pašā augšgalā un kopumā 13 valstīs ierindojās vismaz pirmajā desmitniekā.Rīgā uzstāsies britu komiķis Mo Gilligan
Trīsreizējs BAFTA televīzijas balvas saņēmējs, “smieklīgākais cilvēks Lielbritānijā” - tā viņu dēvē The Times, Netflix šova zvaigzne - Mo Gilligan nākamajā gadā uzstāsies Rīgā, ar jaunu humora izrādi “The Mo You Know”. Izrāde 2026. gada 14. novembrī notiks koncertzālē Palladium Rīga.Nākampavasar Rīgā ar jaunu programmu atgriežas Jans Tīrsens
16.martā Palladium koncerzālē uzstāsies franču multiinstrumentālists un komponists Jans Tīrsens (Yann Tiersen). Pēc 9 gadu pārtraukuma viņš atgriežas Latvijā, lai šoreiz koncerta apmeklētājiem piedāvātu īpašu divi vienā programmu. Pirmo uzstāšanās pusi aizņems pazīstamāko Tīrsena sacerējumu pašrocīgs klavieru atskaņojums, kamēr otrajā daļā – elektroniskās mūzikas performance, kas kopā nodēvēta par “Kerber Complete Tour: Solo Piano + Electronics”.
Šajā turnejā galvenā uzmanība tiks pievērsta personisku sakaru veidošanai, tādu cilvēku un vietu atrašanai, kas ierastās koncerttūres ietvaros nebūtu iespējami. Bez tehniķu komandas, detalizēta raidera un visām pārējām ierastajām koncerttūres detaļām Tīrsens savā kemperī viens pats ceļos pa Eiropu, izvairoties no automaģistrālēm, apstājoties, lai spēlētu lauku pilsētās un ciemos, un pēc tam ieturētu maltīti pie draugiem, koncerta rīkotājiem, norises vietas īpašniekiem vai faniem to mājās. Koncertturneja sāksies Orleānā, Francijā un, izceļojusies pa visu Eiropu, beigsies Bretaņā.
Šīs nepiespiestās turnejas ietvaros notiks arī 16.marta pasākums Rīgas koncertzālē Palladium.
Biļetes visā www.bilesuserviss.lv tīklā no trešdienas, 15.novembra.
Jana Tīrsena vārds droši vien pirmkārt asociējas ar sapņainas melanholijas caurvītajiem akordiem romantiskajā komēdijā “Amēlija” (ar piemīlīgo Odriju Tatū galvenajā lomā) vai trauksmes piestrāvotiem skaņu viļņiem vācu traģikomēdijā “Good Bye, Lenin!”. Taču Tīrsena muzikālās robežas sniedzas krietni tālāk par tikai kinopasaules apvāršņiem. Jā, viņa daiļradi kritiķi salīdzinājuši ar Filipa Glāsa un Maikla Nīmana darbiem, un nav šaubu, ka Tīrsens pieskaitāms pie mūsu gadsimta izcilākajiem un oriģinālākajiem komponistiem, taču vienlaikus viņa mūzika nav viegli klasificējama. Viņa mūzikas stilu viegli atpazīt, bet grūti definēt. Tas ir ļoti atšķirīgs dažādos albumos un laika gaitā. Viņa melanholiskā mūzika un komponēšanas tehnika sajauc klasiskās un tautas mūzikas elementus ar popmūziku un roku.
Jans Tīrsens komponē un veido aranžējumus, izmantojot neiedomājamu skaitu dažādu instrumentu no klasiskā flīģela līdz rotaļu klavierītēm, no dažādām ģitārām līdz buzuki, no mežraga un saksofona līdz matalofonam un tam-tamam, turklāt iekļaujot arī rakstāmmašīnas, ēdiena gatavošanas trauku vai velosipēda riteņa radītās skaņas. Apbrīnojami, taču Tīrsens pats spēlē visus šos tradicionālos un ne tik ierastos instrumentus gan ierakstu studijā, gan koncertos.
Lai arī kādā intervijā Jans Tīrsens uzsver: “Es neesmu komponists un man patiešām nav nekādas klasiskās [muzikālās] izglītības”, tā tomēr ir koķetērija. Jau 4 gadu vecumā mazais Jans iemācās spēlēt klavieres, un, sasniedzot 6.dzimšanas dienu, ķeras pie vijoles apguves. Vēlākos gados viņš iegūst klasisku izglītību Rennas, Nantes un Boloņas mūzikas akadēmijās.
Mācoties Rennā, viņam izdodas redzēt tādu grupu kā Nirvana, Einstürzende Neubaten, Nick Cave and The Bad Seeds, The Cramps, Television, Suicide u.c. uzstāšanās. Iespējams, ka to ietekmē pārsvaru ņem pusaudžu maksimālisms: būdams 13 gadu vecs, Jans salauž savu vijoli, iegādājas ģitāru un dibina rokgrupu. Tās mūžs gan nav ilgs, un drīz vien Tīrsens atkal ir viens.
Tā vietā, lai meklētu jaunus domubiedrus, viņš iegādājas skaņu pulti un 8 celiņu magnetofonu. Eksperimentējot ar sintezatoru, sempleri un bungu mašīnu, top pirmie Jana Tīrsena ieraksti. Meklējot iedomāto perfekto skaņu, viņš noklausās “tonnām dažādas mūzikas” un, neatradis meklēto, nonāk pie secinājuma, ka “var taču paņemt draņķa vijoli un radīt to pats”. 1993.gada vasarā, izmantojot ģitāru, vijoli un akordeonu, top aptuveni 40 sacerējumi, kas drīz pārvēršas Jana Tīrsena pirmajos divos albumos. Pats autors to nodēvē par “muzikālo anarhiju”, jo viņš neesot sekojis klasiskajiem kanoniem, bet gan intuīcijai un savam iekšējam redzējumam.
1995. un 1996.gadā ar 6 mēnešu atstarpi iznāk pirmie Jana Tīrsena albumi “La Valse Des Monstres” un “Rue Des Cascades” (īsu sacerējumu kolekcija, kas radīta ar spēļu klavierītēm, klavihordu, vijoli, akordeonu un mandolīnu). Piecus gadus vēlāk režisors Žans Pjērs Ženē izvēlas dažas no šīm kompozīcijām savai topošajai filmai “Amēlija”. Līdz ar papildu oriģinālsacerējumiem šis Tīrsena materiāls kļūst par drīz vien pasaules slavu iemantojušās filmas mūziku.
Tai laikā arī paša mūzikas autora albumi jau guvuši vērā ņemamu atpazīstamību. 1998.gadā iznākušais albums “Le Phare” saņem sajūsminātu kritiķu atzinību (Tīrsens tiek dēvēts par vienu no jaunā gadsimta oriģinālākajiem un vadošajiem komponistiem) un kļūst par komerciālu veiksmi.
Nākamajos albumos viņš sāk sadarboties ar virkni pazīstamu mūziķu un solistu: orķestri Synaxis, Lisu Džermano, Nīlu Hanonu (Divine Comedy), Džeinu Birkinu, Elizabeti Freizeri (Cocteau Twins), Stjuartu Steiplu (Tindersticks) u.c. pagājušās desmitgades vidū Tīrsens uzsāka koncertus ar stīgu kvartetu un pat pilnu simfonisko orķestri.
Likumsakarīgi, ka “Amēlijas” pasaules slava arī tās mūzikas autoru padarīja pieprasītu kino aprindās. 2003. un 2008.gadā uz ekrāniem parādījās traģikomēdija “Good Bye, Lenin!” un drāma “Tebarlijs”, kurām šoreiz jau Tīrsens mūziku rakstīja speciāli.
Pats jaunākais Jana Tīrsena veikums ir albums “11 5 18 2 5 18”, kurš pie klausītājiem nonāca 2022.gadā.
Vairāk info:
https://www.facebook.com/ltipsagencylv
Video:
Amēlijas tēma https://www.youtube.com/watch?v=I0cZukTFXNw
Good Bye, Lenin! tēma https://www.youtube.com/watch?v=rIa01kcmLgY
Fragments no elektroniskā koncerta https://www.youtube.com/watch?v=pxTm2csHjSk&t=291s
Šajā turnejā galvenā uzmanība tiks pievērsta personisku sakaru veidošanai, tādu cilvēku un vietu atrašanai, kas ierastās koncerttūres ietvaros nebūtu iespējami. Bez tehniķu komandas, detalizēta raidera un visām pārējām ierastajām koncerttūres detaļām Tīrsens savā kemperī viens pats ceļos pa Eiropu, izvairoties no automaģistrālēm, apstājoties, lai spēlētu lauku pilsētās un ciemos, un pēc tam ieturētu maltīti pie draugiem, koncerta rīkotājiem, norises vietas īpašniekiem vai faniem to mājās. Koncertturneja sāksies Orleānā, Francijā un, izceļojusies pa visu Eiropu, beigsies Bretaņā.
Šīs nepiespiestās turnejas ietvaros notiks arī 16.marta pasākums Rīgas koncertzālē Palladium.
Biļetes visā www.bilesuserviss.lv tīklā no trešdienas, 15.novembra.
Jana Tīrsena vārds droši vien pirmkārt asociējas ar sapņainas melanholijas caurvītajiem akordiem romantiskajā komēdijā “Amēlija” (ar piemīlīgo Odriju Tatū galvenajā lomā) vai trauksmes piestrāvotiem skaņu viļņiem vācu traģikomēdijā “Good Bye, Lenin!”. Taču Tīrsena muzikālās robežas sniedzas krietni tālāk par tikai kinopasaules apvāršņiem. Jā, viņa daiļradi kritiķi salīdzinājuši ar Filipa Glāsa un Maikla Nīmana darbiem, un nav šaubu, ka Tīrsens pieskaitāms pie mūsu gadsimta izcilākajiem un oriģinālākajiem komponistiem, taču vienlaikus viņa mūzika nav viegli klasificējama. Viņa mūzikas stilu viegli atpazīt, bet grūti definēt. Tas ir ļoti atšķirīgs dažādos albumos un laika gaitā. Viņa melanholiskā mūzika un komponēšanas tehnika sajauc klasiskās un tautas mūzikas elementus ar popmūziku un roku.
Jans Tīrsens komponē un veido aranžējumus, izmantojot neiedomājamu skaitu dažādu instrumentu no klasiskā flīģela līdz rotaļu klavierītēm, no dažādām ģitārām līdz buzuki, no mežraga un saksofona līdz matalofonam un tam-tamam, turklāt iekļaujot arī rakstāmmašīnas, ēdiena gatavošanas trauku vai velosipēda riteņa radītās skaņas. Apbrīnojami, taču Tīrsens pats spēlē visus šos tradicionālos un ne tik ierastos instrumentus gan ierakstu studijā, gan koncertos.
Lai arī kādā intervijā Jans Tīrsens uzsver: “Es neesmu komponists un man patiešām nav nekādas klasiskās [muzikālās] izglītības”, tā tomēr ir koķetērija. Jau 4 gadu vecumā mazais Jans iemācās spēlēt klavieres, un, sasniedzot 6.dzimšanas dienu, ķeras pie vijoles apguves. Vēlākos gados viņš iegūst klasisku izglītību Rennas, Nantes un Boloņas mūzikas akadēmijās.
Mācoties Rennā, viņam izdodas redzēt tādu grupu kā Nirvana, Einstürzende Neubaten, Nick Cave and The Bad Seeds, The Cramps, Television, Suicide u.c. uzstāšanās. Iespējams, ka to ietekmē pārsvaru ņem pusaudžu maksimālisms: būdams 13 gadu vecs, Jans salauž savu vijoli, iegādājas ģitāru un dibina rokgrupu. Tās mūžs gan nav ilgs, un drīz vien Tīrsens atkal ir viens.
Tā vietā, lai meklētu jaunus domubiedrus, viņš iegādājas skaņu pulti un 8 celiņu magnetofonu. Eksperimentējot ar sintezatoru, sempleri un bungu mašīnu, top pirmie Jana Tīrsena ieraksti. Meklējot iedomāto perfekto skaņu, viņš noklausās “tonnām dažādas mūzikas” un, neatradis meklēto, nonāk pie secinājuma, ka “var taču paņemt draņķa vijoli un radīt to pats”. 1993.gada vasarā, izmantojot ģitāru, vijoli un akordeonu, top aptuveni 40 sacerējumi, kas drīz pārvēršas Jana Tīrsena pirmajos divos albumos. Pats autors to nodēvē par “muzikālo anarhiju”, jo viņš neesot sekojis klasiskajiem kanoniem, bet gan intuīcijai un savam iekšējam redzējumam.
1995. un 1996.gadā ar 6 mēnešu atstarpi iznāk pirmie Jana Tīrsena albumi “La Valse Des Monstres” un “Rue Des Cascades” (īsu sacerējumu kolekcija, kas radīta ar spēļu klavierītēm, klavihordu, vijoli, akordeonu un mandolīnu). Piecus gadus vēlāk režisors Žans Pjērs Ženē izvēlas dažas no šīm kompozīcijām savai topošajai filmai “Amēlija”. Līdz ar papildu oriģinālsacerējumiem šis Tīrsena materiāls kļūst par drīz vien pasaules slavu iemantojušās filmas mūziku.
Tai laikā arī paša mūzikas autora albumi jau guvuši vērā ņemamu atpazīstamību. 1998.gadā iznākušais albums “Le Phare” saņem sajūsminātu kritiķu atzinību (Tīrsens tiek dēvēts par vienu no jaunā gadsimta oriģinālākajiem un vadošajiem komponistiem) un kļūst par komerciālu veiksmi.
Nākamajos albumos viņš sāk sadarboties ar virkni pazīstamu mūziķu un solistu: orķestri Synaxis, Lisu Džermano, Nīlu Hanonu (Divine Comedy), Džeinu Birkinu, Elizabeti Freizeri (Cocteau Twins), Stjuartu Steiplu (Tindersticks) u.c. pagājušās desmitgades vidū Tīrsens uzsāka koncertus ar stīgu kvartetu un pat pilnu simfonisko orķestri.
Likumsakarīgi, ka “Amēlijas” pasaules slava arī tās mūzikas autoru padarīja pieprasītu kino aprindās. 2003. un 2008.gadā uz ekrāniem parādījās traģikomēdija “Good Bye, Lenin!” un drāma “Tebarlijs”, kurām šoreiz jau Tīrsens mūziku rakstīja speciāli.
Pats jaunākais Jana Tīrsena veikums ir albums “11 5 18 2 5 18”, kurš pie klausītājiem nonāca 2022.gadā.
Vairāk info:
https://www.facebook.com/ltipsagencylv
Video:
Amēlijas tēma https://www.youtube.com/watch?v=I0cZukTFXNw
Good Bye, Lenin! tēma https://www.youtube.com/watch?v=rIa01kcmLgY
Fragments no elektroniskā koncerta https://www.youtube.com/watch?v=pxTm2csHjSk&t=291s
Pēc ievadītās informācijas nekas nav atrasts