Donato Ravini, tenors (Itālija)
Kamerorķestris “Gaudeamus” un diriģents Guntars Bernāts (Latvija)
Itālu klasiskās dziesmas un neapolitāņu romances no Itālijas sirds
“Skaistums izglābs pasauli”. Iedvesmojoties no šīs skaistās un ģeniālās idejas, ko paudis izcilais krievu rakstnieks Fjodors Dostojevskis, mūsu misija ir radīt un vairot skaistumu ar klasiskās mūzikas un mākslas starpniecību. Mēs - itāļu tenors un mākslinieciskais vadītājs, aizrautīgs neapolitāņu mūzikas cienītājs Donato Ravini un lietuviešu producente Vigaile Karpaviciute, sniegsim šo skaisto koncertprogrammu ar itāļu klasiskām dziesmām un neapolitāņu romancēm Latvijas klausītājiem Siguldas koncertzālē “Baltais Flīģelis”. Koncerts notiks sadarbībā ar Latvijas kamerorķestri “Gaudemaus” un diriģentu Guntaru Bernātu.
Skaistums kā estētiska vērtība
Skaistumu mēs izprotam ne tikai kā estētisku vērtību, bet arī kā ētisku vērtību un tādējādi kā “mūsu dvēseles barību”. Pasaulē, kurā notiek daudz karu un pastāv vardarbība, pasaulē, kas ir pārsātināta ar materiālismu, kur cilvēks tiecas iegūt arvien vairāk lietu, Skaistuma radīšana un vairošana ir kļuvusi par nepieciešamību, par morālu pienākumu un misiju. Tieši caur Skaistumu cilvēka ievainotā dvēsele un sāpošā pasaules sirds var tikt atjaunota un var turpināt ceļojumu, kas cilvēku un cilvēci padara par dzīvu, pilnvērtīgu Būtni.
Projekts “Mīlas sapnis” ir radies, sastopoties mīlošām dvēselēm un Skaistuma cienītājiem.
Koncerta programmā ir ietvertas slavenākās itāļu klasiskās dziesmas un pasaulslavenas neapolitāņu romances kā Marechiare, Sogno, O sole mio, I te vurria vasa, Parlami d’amore Mariu un citas. Koncertu caurvij mīlas tēma - apliecinājums mīlestībai uz sievieti un viņas skaistumu. Koncerta programmas autors Donato Ravini iepazīstinās ar neapolitāņu liriku, itāļu un neapolitāņu komponistiem, kā piemēram, F.P. Tosti, E. Di Kapua, S. Di Džakomo, V. Russo un citiem.
Neapole ir klasiskās dziedāšanas šūpulis un antīka Eiropas kultūras galvaspilsēta
Līdztekus mūzikai mēs pārstāvam kultūru. Ar koncertu “Mīlas sapnis” mēs sniedzam vairāk informācijas par antīko pilsētu Neapoli, kuru grieķi uzbūvēja uz vulkāna. Grieķu kultūra aizsākās Neapolē pirms 2000 gadiem, kad Neapole bija Grieķijas pilsēta. Neapole kļuva par Romas imperatoru rezidenci, ar tās skaistajām pilīm, namiem, Skaistuma un Mākslas centriem Pompejā, Erkolano, Pocuoli. 1500.gadā tur tika izveidotas 5 konservatorijas, kas kļuva par pamatu “Neapoles mūzikas skolai” ar tādiem izciliem pasniedzējiem kā Skarlati, Paiziello, Čimaroza, Pergolezi un citiem. Neapole bija viens no galvenajiem mūzikas un radošo ceļojumu galamērķiem, līdzīgi kā Florence, Venēcija, Roma, daudziem izciliem komponistiem un radošām personībām, kuru starpā minami Mocarts, Vāgners, Oskars Vailds un Gēte.
Arī šobrīd pilsēta var lepoties ar tās seno operas teātri “Teatro di San Carlo”, kas tika dibināts 1737.gadā. Teātra uzbūve un akustika kļuva par teicamu paraugu daudziem citiem teātriem, kurus vēlāk būvēja Eiropā.
Skaistums pastāv pāri laikam, uzrunā apziņu un runā universāli saprotamā valodā.
Ar neapolitāņu mūziku, kas skan mūsu koncertos, mēs ienesam senatnes skaistumu un enerģiju. Mēs atskaņojam dziesmas īpašā neapolitāņu klasiskās skolas tehnikā, saglabājot dialekta skanējumu un tradicionālās apdares, un ieliekam mūzikā Itālijas sirdi un kaislību.
Donato Ravini, tenors, mākslinieciskais vadītājs (Itālija)
Viņš iesāka dziedāt kā solists - tenors 2002.gadā, absolvējis G.Forzano starptautisko mūzikas un teātra akadēmiju Itālijā pie slavenā maestro - itāļu baritona Lino Puļizi /Lino Puglisi/. Veselu dekādi viņus vienoja mākslinieciska sadarbība un viņi kļuva par lieliskiem draugiem. Tenoram ir bijuši koncerti un izrādes kopā ar itāļu un ārvalstu māksliniekiem, kuru starpā minami Silvano Agosti, Carlo di Cristoforo, Antonio Pergolizzi, Alla Popova, An Sungmin, Ohgeon Yoon, Robertas Bliškevičius, Naomi Fujiya, M. Franchina un citi. Kopš 2015.gada Donato ir uzsācis sadarbību ar lietuvieti Vigaile Karpaviciute, kuru viņš iepazina savas koncerttūres laikā. Viņa kļuva par producenti viņu kopīgi rīkotajos koncertos. Viņi ir kopā radījuši vairākas izcilas koncertprogrammas un ir rīkojuši daudz skaistu koncertu Lietuvā ar itāļu klasiskās mūzikas repertuāru. Mākslinieciskā sadarbība ar vienu no izcilākajiem Lietuvas diriģentiem - Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra maestro Martynas Staskus deva iedvesmu koncerttūres nosaukumam “Mīlas sapnis”. Dažādās Lietuvas pilsētās notika koncerti, sadarbībā ar maestro M. Staskus un viņa vadīto kamerorķestri. Tenors uzstājās kopā ar citiem vadošiem Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra māksliniekiem - operas primadonnu, soprānu Joanu Gedmintaiti un pianistu Aleksandras Vizbaras. Talantīgais klasiskās mūzikas dziedātājs ir interpretējis tenora ārijas no slavenākajām liriskajām operām, kā arī dziedājis klasiskās itāļu dziesmas un neapolitāņu romances. Viņa repertuārā ir daudz nozīmīgu Itālijas un ārzemju autoru - Dž. Verdi, Dž. Pučīni, G. Doniceti, Dž. Rosīni, V. Bellini, Ž. Bizē, V.A. Mocarta, Ž. Masnē, F. Lehāra slavenu operu lomas.
Kamerorķestris “Gaudeamus” un diriģents Guntars Bernāts (Latvija)
Nu jau likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerorķestris dibināts 1995. gadā vienlaikus ar studiju programmu Instrumentspēles skolotājs. Tā laika Orķestra un tautas instrumentu katedras vadītājs, docents J. Kaijaks kolektīva vadību uzticēja jaunajam diriģentam Guntaram Bernātam. Kamerorķestrī muzicē RPIVA studiju programmas Mūzikas skolotājs studenti, akadēmijas absolventi un vairāku Rīgas mūzikas skolu pedagogi. Kamerorķestra radošās darbības mērķis ir aktualizēt klasiskās mūzikas vērtību izpratni jaunatnes auditorijā un sniegt savu ieguldījumu tās popularizēšanā. Sākot no 2004. gada orķestris veidojas par profesionāla līmeņa kolektīvu un arvien pārliecinošāk sevi piesaka dažādos koncertos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā un ārvalstīs.
Kamerorķestra “Gaudeamus orchestra” diriģenta un mākslinieciskā vadītāja Guntara Bernāta radošā darbība ir saistīta ar Latvijā labi pazīstamiem kolektīviem – Rīgas Muzikālo teātri (1994.-1996.), tad diriģenta darbs Latvijas Nacionālās operas baleta izrāžu un Z. Liepiņa operas Parīzes Dievmātes Katedrāle iestudējumos (1996. - 2000.).
No 1998. gada diriģents stažējies Ukrainas Nacionālās Mūzikas akadēmijas asistentūrā pie prof. Romāna Kofmana – 1999. gadā darbs ar Ukrainas Nacionālās Mūzikas akadēmijas studentu simfonisko orķestri, 2000. gada rudenī - UNMA operas studijā, 2001. gadā radošā sadarbība ar Ukrainas Valsts filharmonijas kamerorķestri.
Paralēli studijām UNMA koncertēts ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, atskaņojot simfoniskos koncertlekciju ciklus - Mūzika jaunatnei un Svētdienas simfoniskie koncerti bērniem un vecākiem, kā arī iegūts maģistra grāds simfoniskā orķestra diriģēšanā Latvijas Mūzikas akadēmijā (2001. gadā).
2011. gadā ieguvis doktora zinātnisko grādu pedagoģijā, aizstāvot disertāciju “Latvijas simfoniskā orķestra diriģēšanas skolas vēsturiskā attīstība mūzikas kultūras kontekstā."Kopš 2013. gada – sadarbībā ar Latvijas Operetes fondu iestudētas Niko Dostāla “Klīvija” un Franča Lehāra “”Jautrā atraitne” operešu izrādes. Sagatavoti arī neskaitāmi operešu mūzikas koncerti, kā arī abi operešu festivāli Ikšķilē 2015. un 2017. gadā.
Repertuārs
Orķestra repertuārā ir A.Vivaldi, G.F.Telemana, D.Čimarozas, J.S.Baha, F.E.Baha, J.K.Baha, V.A.Mocarta, L.van Bēthovena, H.Persela, A.Korelli, O.Respigi, F.Šūberta, Š.Guno, P.Čaikovska, J.Brāmsa, E.Grīga, K.Sen-Sansa, K.M.Vēbera izvērstas formas sacerējumi un orķestra miniatūras. Orķestra repertuārā nozīmīgu vietu ieņem latviešu komponistu J. Vītola, E. Dārziņa, J.Mediņa, Baumaņu Kārļa, J.Kalniņa, T.Ķeniņa, Alf.Kalniņa, J.Kaijaka, J.Karlsona, A.Altmaņa, I.Mežaraupa, P. Vaska sacerējumi. Orķestrim īpaši tuvi ir V.A.Mocarta, G.Donicetti, Dž.Verdi Ž.Bizē, Dž.Pučini, J.Štrausa, Ž.Ofenbaha, F.Lehāra, I.Kalmana opermūzikas un operetes žanra sacerējumi.