Sveiks Rishi! Tu viesosies Latvijā jau trešo reizi. Turklāt šogad esam ieplānojuši aicināt tevi nevis uz grupu vai transa dejas pasākumu, bet gan Šamanisko mūzikas un deju festivālu. Festivāls notiks enerģētiski ļoti spēcīgā laikā, 23-25 jūinijam.
Jā, gaidu ar nepacietību. Vispār jau tā bija tieši tava burvīgā ideja pārvērst šo tikšanos festivālā. Man tas sagādā patiesu prieku, jo mīlu Rīgu un mīlu arī ļaudis Latvijā. Ikreiz, kad jūs apciemoju, jūtos no sirds gaidīts, tādēļ mani ārkārtīgi ielīksmo iespēja uzburt īpašu noskaņu un vidi, lai dalītos tajā, ko pats esmu ieguvis darbā ar šamanisma rituāliem un šamanisma mācību.
Brīnišķīgi! Visi, kas tevi pazīst un jau apmeklējuši tevis vadītos pasākumus Latvijā, sajūsmināti par jaunu tikšanos. Rādās, būsim kupls pulciņš. Šogad norises vietai esam izraudzījušies piemīlīgu dabas nostūrīti – tiksimies Latvijas lielākās upes Daugavas krastā.
Daugava? Brīnišķīgi!
Tieši tā. Vai tu būtu tik laipns un pāris vārdos pastāstītu, vai šogad gaidāms kas vēl nebijis?
Nebijis ir tas, ka pasākumu nevadīšu viens. Savā gudrībā un dāvanās dalīsies vairāki skolotāji, gan no Latvijas, gan citām valstīm. Mans uzdevums būs radīt visiem vienotu telpu un gaisotni, kas ļaus kopīgi ienirt gaidāmajā ceļojumā. Pulcēsimies kā īsta cilts – tā mums ierasts to dēvēt.
Visi šie dažādie ļaudis pulcēsies vienuviet, brīnišķi skaistas dabas ieskauti. Daba noteikti mums neliegs savu spēku. Fotogrāfijās redzētais mani jau aizkustināja. Dejojot uz kailas zemes, patiesi pieskaroties zemei, iespējams sajust dabas elementus. Tāpat līdzās būs ūdens. Mēs nepārtraukti atradīsimies zem klajas debess. Arī tas būs neparasts piedzīvojums, turklāt ļaus mums dabiskāk baudīt kopību.
Plānojam ļoti daudz dzīvās mūzikas. Visu mūziku, kas atskaņota pasākumos, spēlēsim tieši tur un tajā mirklī. Ierakstītu mūziku tikpat kā neizmantosim vai varbūt pat neizmantosim nemaz. Lielākoties mūzika taps uz vietas. Kad spēlēju dzīvo mūziku, tā itin kā plūst man cauri. Šķiet, to varētu saukt par savdabīgu medija funkciju. Es tikai saņemu signālu, impulsu un tad ļaujos tam, kas plūst caur mani. Manas rokas kļūst kā dieva rokas, arī tā to iespējams dēvēt, un es cenšos līdzināties dobajam bambusam, kam cauri pūš vējš, radot skaņu.
Tu ļauj dievam spēlēt caur sevi.
Tieši tā.
Kad spēlēju bungas, man patīk cilvēkus iekustināt visos iespējamos veidos. Bungas ir ideāls instruments, lai mudinātu ļaudis kustēties, izjust savu ķermeni, atrast ceļu pašiem pie sevis un savas iekšējās dabas. Tā arī ir mūsu festivāla vīzija – veidot saikni pašiem ar sevi, iedziļināties sevī, vienlaicīgi ar pārējiem daloties tajā, kas esi, kas ir tava būtība, ļaujot tai uzziedēt.
Festivāla ideja slēpjas tajā, ka neesam nošķirti. Tu un es – mēs esam viens. Es un daba – arī mēs esam viens. Un pati zeme. Lieliski. Apburoši! Grasāmies pieaicināt mūsu draugus bundziniekus un perkusionistus, kas tev palīdzēs transa dejas pasākumā.
Jā, tas ir īpašs veids, kā uztvert mūziku. Mēs to dēvējam par dzīvo vidi. Būsim bungu ielenkumā. Tāpat arī ikviens gribētājs varēs piedalīties bungu spēles improvizācijā. Kopā radīsim vienu spēkpilnu rīboņu. Tas tik būs vareni!
To pieminam savās vēstulēs. Kad cilvēki piesakās festivālam, sūtām atbildes ziņu. Lūdzam visus paņemt līdzi jebko, kas viņu acīs līdzinās bungām vai ko viņi izjūt kā bungas, lai festivāla laikā varam to izmantot.
Fantastiski! Jā, tādas kopīgas bungošanas vērtība ir neaizstājama. Visi vienojas diženā, varenā ritmā.
Kas vēl mums paredzēts?
Neaprakstāmi skaists piedzīvojums un skats. Izmantosim dažnedažādas metodes, lai iegrimtu paši sevī, taču tajā pašā laikā paudīsim prieku un laimes izjūtu kopīgā dziesmā. Būs arī meditācijai un klusumam veltīti mirkļi. Maltītes ieturēsim vienkopus, tā ka mūs šajā vietā gaida viena īsta plašās cilts pulcēšanās.
Tā tas ir. Vai festivāla laikā esi iecerējis vadīt vēl kādas nodarbības?
Pašlaik izstrādāju programmu. Viss vēl nav līdz galam izlemts. Pavisam noteikti vēlos akcentēt mūsu spēka dzīvnieku. Tas ir kā garīgais pavadonis, kas mums vienmēr līdzās un uzticīgi palīdz īstenot mūsu stiprās puses, atbalsta mūs šajā ceļā. Tas būs brīnišķīgs veids, kā atklāt sev piemītošās, vērtīgās īpašības un paust savu gribu dzīves ceļa izvēlē.
Spēka dzīvnieks ir gluži kā garīgās pasaules piešķirts sabiedrotais. To piesaucot, to apzinoties, to iemiesojot, piemēram, kādā rotaļlietā vai attēlā, nemitīgi atceramies savas labās īpašības, visas tās vērtības, ko vēlamies ieaust savā dzīvē. Tādējādi gūstam papildus spēku un izturību.
Lieliski! Nu ko, Rishi, festivāla jautājumi laikam izrunāti. Vēlos pateikties, ka esi atkal izlēmis mūs apciemot, un gaidām to brīdi, kad varēsim tevi satikt un kopā likt tai būdai rūkt! Varbūt vienīgi tiem, kas tevi nepazīst, der sīkāk paskaidrot, kas tu esi un kāds ir tavs ceļš. Vai pastāstīsi nedaudz par savu pagātni – kā tas viss aizsākās, kā tu nonāci uz šamanisma pasaules redzējuma un mūzikas takas?
Tas sakņojas dziļi, dziļi manā bērnībā, kad biju cieši vienots ar dabu. Uzaugu laukos. Jau tolaik izjutu piesaisti garīgajai pasaulei – manī mājoja apziņa, ka eksistē kas vairāk par to, ko iespējams ieraudzīt. Tāpat saskatīju zīmes, sarunājoties ar augiem un dzīvniekiem. Vienīgais cilvēks, kam to visu varēju uzticēt, bija mana vecmāmiņa. Nonācis skolā, sāku šīs spējas slēpt, sarāvu saikni ar garīgo pasauli.
Tava vecmāmiņa?
Mana vecmāmiņa bija vienīgais cilvēks, kam to stāstīju. Sākot iet skolā, iesaistoties sarunās ar klasesbiedriem un pieminot tamlīdzīgas lietas, viņi man veltīja zīmīgus skatienus – kas tas mums par meža dīvainīti? Tā nu pārtraucu dalīties savos stāstos un labu laiku garīgo pasauli vairs nemeklēju.
Kad man bija 16-17 gadu, iedziļinājos aizraujošā literatūrā par Amerikas iedzimtajiem indiāņiem, šamanismu, dziedniekiem, un jutu aicinājumu, piesaisti. Kaut kādu vibrāciju, kas mani skāra. 26 gadu vecumā beidzot satiku Skolotāju Frenku Natāli, kurš šajā jomā bija sava veida pirmatklājējs. Vispār viņš nāca no Ziemeļamerikas un šķita tāds visnotaļ sakarīgs, normāls cilvēks, kura saikne ar dabu līdzinājās manējai. Viņš daudz ceļoja un aizsāka šamanisma rituālu, patiesībā rituālu pašu par sevi, atjaunotni modernajā pasaulē, lai varam izbaudīt tās vērtības, ko šamanisma rituāli ienes mūsu dzīvē.
Vispirms aizrāvos ar transa deju. Tā mani acumirklī “paķēra”. “Vruummm” un biju nonācis pavisam citā pasaulē. No jauna atradu ceļu pie gara pasaules sevī. Cik varens, spēcīgs ceļojums tas bija! Nereti pieredzēju kādas traumatiskas bērnības situācijas dziedināšanu. Vēlreiz izdzīvoju vai pārskatīju šo pieredzi no jaunas perspektīvas. Neatvairāms aicinājums.
Vēlāk ieniru Osho pasaulē. Dedzīgi pievērsos meditācijai. Kādā brīdī atkal sajutu šo aicinājumu un pēkšņi attapos skolotāja lomā. Sāku dalīties savā pieredzē par transa deju. Tvēru vienu rituālu pēc otra, lai stiprinātos un dalītos zināšanās ar draugiem un citiem cilvēkiem, kurus interesē līdzīga tipa pieredze.
Tu esi arī mūziķis – perkusionists, bundzinieks. Esi pamanījies savienot šamanisko pasaules skatījumu un mūzikas valstību.
Tas bija nākamais posms manā dzīvē. Laikā, ko pavadīju kopā ar Frenku Natāli, vēroju viņu radām ārkārtīgi spilgtu mūziku, ko mums joprojām patīk izmantot. Kādā brīdī mani piemeklēja atklāsme... Paga, paga. Esmu taču bundzinieks. Tik daudziem cilvēkiem ir bungas, tik daudzi mūziķi alktin alkst spēlēt. Tā nu aizsākām transa pasākumus dzīvās mūzikas pavadībā.
Tieši tad pirmoreiz apjautu, cik spēcīga iedarbība piemīt dzīvajai mūzikai, ko izpilda uz īstiem instrumentiem. Atšķiras skaņas kvalitāte. Vibrācijas ir stiprākas un tiešāk ietekmē cilvēkus, palīdzot viņiem krietni vieglāk sasniegt to stāvokli, ko dēvējam par ceļojumu vai transu.
Šis bija viens no mana dzīves ceļa nozīmīgākajiem posmiem. Pašlaik jau desmit gadus intensīvi darbojamies visā Vācijā, Itālijā, Čehijā un arī Latvijā. Pagājušogad man bija tas prieks kādā tūrē kopā ar dažiem draugiem spēlēt Amerikā. Iespaidīga pieredze.
Paldies, Rishi. Saki, vai ir vēl kādi citi rituāli, ko tu festivālam gatavo?
Jā, kā jau teicu, noteikti pievērsīsimies spēka dzīvniekam – to izdejosim, radīsim attēlus vai pat masku. Radošajam garam veltīta nozīmīga loma, jo tas palīdz integrēt un paust to, kas mūsos mīt.
Tāpat rīkosim uguns rituālu. Uguni izmantosim, cik nu vien spēsim, jo tā ļaus mums vienoties kopīgā dejā ap ugunskuru. Norises vietas potenciāls ir nepārspējams, jo tā atrodas atklātā dabā. Kas vēl? Vai esmu ko piemirsis?
Šķiet, viss pateikts. Mēs savukārt gādāsim, lai informācija par festivālu sasniedz iespējami daudz cilvēku. Domāju, būs ļaužu ka biezs!
Jā, un, protams, nedrīkst piemirst izvēlētā laika īpašības – tiksimies vasaras garākajā dienā, un tas mūs enerģētiski spēcinās. Fantastisks laiks un fantastiska vieta.
Tas nu kā bankā - visi procesi noritēs dziļākā līmenī un iedarbīgāk.
Pavisam noteikti.