Koncerta programma ietver divu svarīgāko ērģeļmūzikas vēstures periodu mūziku - baroka un romantisma.
Programmā pārstāvētas Vācijas, Itālijas un Francijas nacionālās skolas.
Vakaru atklās Johanna Sebastjana Baha (1685.-1750.) mūzika. Programmas Baha daļu turpinās Korāļu prelūdija “Nun komm der Heiden Heiland“ BWV 659 (“Nāc, Tu, ļaužu Pestītāj”).
Nākošo divu autoru Domenika Cipoli (1688.-1726.) un Džovanni Batista Pergolēzes (1710.-1736.) mūzika pārcels klausītājus itāļu mūzikas sfērā, kas ir sinhrona Baha periodam.
Izskanēs divi D.Cipoli skaņdarbi – Toccata all'elevazione (Dāvinājumu debesbraukšanas tokāta) un Toccata all'Offertorio (Dāvinājumu pasniegšanas tokāta).
Fa mažora sonāte IGP 27 pārstāvēs Dž.B.Pergolēsi daiļrades instrumentālo aspektu.
Fēliksa Mendelszona-Bartoldi (1805.-1847.) sonāte Nr.6 re minorā ērģelēm atgriezīs klausītāju uz vācu ērģeļmūzikas ceļa. trīsdaļīgas sonātes iezīmes.
Riharda Vāgnera (1813.-1883.) operas “Tanhaizers” Romansa Volframa ērģeļu versija – iepazīstinās ar vēl vienu romantiskās mākslas paraugu, pārstāvot vācu kultūras senāko pagātni.
Koncerta programmu noslēgs Leona Belmana (1862.-1897.) divas lugas no svītas “Gotika” op. 25: “Lūgšana Notre Dame katedrālē” un Tokāta. Šie skaņdarbi atbilst franču romantiskā ērģeļu simfonisma tendencēm, kurš atdzima XIX gs. otrajā pusē.
Dažādi laiki un stili, kuri apvienoti Ērģeļu vakara koncertprogrammā Rīgā, rezonējot Doma baznīcas velvēs, padara uztveramu mūsu dzirdei “... seno gadsimtu soļus”.