.jpg)
Pulksten 17:00 uz Dzintaru koncertzāles galvenās skatuves notiks festivāla ARTISSIMO Lielā atklāšana, īsteni mākslas svētki – gala koncerts ar tādu izcilu mūziķu kā čellista Mišas Maiska, diriģenta Aleksandra Vederņikova un vijolnieces Elīnas Bukšas piedalīšanos.Miša Maiskis ir mūziķis ar pasaules slavu. Par Čaikovska Starptautiskā konkursa uzvarētāju Mstislavs Rostropovičs ir teicis: „Viņam spēlējot, poēzija un izsmalcinātība apvienojas ar lielu temperamentu un spožu tehniku”. Rīgā dzimušais Miša Maiskis ir vienīgais čellists, kura skolotāji bijuši divi dižmeistari – Rostropovičs un Pjatigorskis. 1973.gadā pēc pārdzīvotām nedienām aizbraucis no PSRS, bijušais Ļeņingradas konservatorijas students un bijušais Butirku ieslodzītais kļuva par starptautiski atzītu čellistu. Šobrīd viņam ir 68 gadi, un pasaulē nav nevienas pazīstamas koncertzāles, uz kuras skatuves viņš nebūtu kāpis kopā ar savu Domeniko Montanjano būvēto instrumentu. To mūziķu un orķestru vidū, ar kuriem Maiskis ir sadarbojies, atrodamas visas mūsdienu akadēmiskās mūzikas zvaigznes. Festivālā ARTISSIMO Miša Maiskis atskaņos Eduāra Lalo (1830-1892) Čella koncertu.
Elīna Bukša, Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte (2012) un Hermaņa Brauna fonda mūziķe, ir dzimusi Aizkrauklē un kopš piecu gadu vecuma mācījusies pie leģendārā pedagoga Ojāra Kalniņa. Viņas dotības uzplauka ļoti agri, par ko liecina uzvaras 17 starptautiskos un Latvijas konkursos. Elīna ir koncertējusi Vācijā, Krievijā, Šveicē, Zviedrijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā un Somijā. Šobrīd Elīna turpina studijas Beļģijā, prestižajā Karalienes Elizabetes mūzikas kapelā, kā arī pazīstamās pedagoģes Annas Čumačenko meistarklasēs Vācijā, Francijā un Šveicē. Jaunā vijolniece, tāpat kā Miša Maiskis, spēlē itāļu meistara Domeniko Montanjana instrumentu. Un, tāpat kā Maiskis, arī Elīna festivālam ARTISSIMO ir izvēlējusies Eduāra Lalo meistardarbu – viņa Krievu koncertu vijolei ar orķestri.
Pat izsmalcinātiem mūzikas mīļotājiem diezin vai būs nācies vienā vakarā dzirdēt divus spožus Lalo skaņdarbus, kas franciski runājošajā pasaulē ir populāri, bet Latvijā pagaidām maz zināmi. Miša Maiskis un Elīna Bukša kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Aleksandru Vederņikovu tos atskaņos 5.jūnijā.
Aleksandrs Vederņikovs ir viens no savas paaudzes pieprasītākajiem diriģentiem. Latvijas klausītāji viņi atceras no Lielā teātra viesizrādēm: laikā no 2001.līdz 2009.gadam Vederņikovs vadīja šo slaveno kolektīvu, īstenojot veselu virkni daudz apspriestu iestudējumu – no „Borisa Godunova” Musorgska oriģinālajā orķestrācijā līdz Desjatņikova operas „Rozentāla bērni” pasaules pirmizrādei. Šobrīd Vederņikovs vada Odenses simfonisko orķestri Dānijā un gatavojas ar to atskaņot Vāgnera operu cikla „Nībelungu gredzens” koncertversiju. Metropolitan Ņujorkā, La Scala Milānā, Bastīlijas opera Parīzē, Komiskā opera Berlīnē, La Fenice Venēcijā, Teatro Comunale Boloņā, Teatro Regio Turīnā, Romas opera, Somijas Nacionālā opera, Cīrihes opera, Frankfurtes opera, Stokholmas Karaliskā operā un Dānijas Nacionālā opera ir tikai daļa no operteātriem, kuros maestro ir diriģējis izrādes.
Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Aleksandrs Vederņikovs uzstājas pirmoreiz. Līdzās Lalo mūzikā šajā vakarā tiks atskaņoti Morisa Ravela „Cēlie un sentimentālie valši”, kuriem par epigrāfu viņš licis Anrī de Renjē vārdus „Bezmērķīgas laika pavadīšanas saldā un allaž jaunā bauda”, un Pola Dikā simfonisko skerco „Burvja māceklis”, kas padarīja slavenu savu autoru. Grūti iedomāties vēl jaukāku programmu: tā ir izsmalcināta un daudzveidīga, viegla un svaiga, franču šarma pārpilna, solot mūzikas mīļotājiem daudz brīnišķīgu atklājumu.
