Casanova

KAZANOVA

Galvenajā lomā — Arturs Smoļjaninovs.

Režisora Konstantīna Kamenska skatuves versija pēc Marinas Cvetajevas lugām "Fēnikss" un "Piedzīvojums".

Kas jūs sagaida?

Stāsts par mīlestību un laiku.

Kazanova šeit ir tāds, kādu viņu, iespējams, pazina laikabiedri un kādu viņu juta Cvetajeva: kaislīgs, gudrs, ironisks, ievainojams. Tas ir stāsts par cilvēku, kurš izvēlas brīvību un pieņem tās cenu.

Mūsdienīga teātra valoda.

Mūzika, plastika, gaisma un precīzs ritms veido vienotu skatuves darbību, kas notur uzmanību un neļauj tai izklīst.

Spēcīgs aktierdarbs.

Šajā lomā Arturs Smoļjaninovs atklājas plašā dramatiskā diapazonā — enerģija, nervs, iekšējais dziļums un muzikālums.

Augstas raudzes valoda.

Cvetajevas dramaturģija skan spilgti, mūsdienīgi un saprotami. Šī ir iespēja no jauna atklāt viņu kā autoru — dzīvu, drosmīgu un emocionālu.

Kam šis izrāde ir domāta?

Tiem, kas novērtē mūsdienu teātri un izteiksmīgu formu.

Tiem, kuri izvēlas dziļus stāstus un spēcīgu aktierspēli.

Vecākiem un pusaudžiem: izrāde ir viegli uztverama jaunākai auditorijai, iesaista un kļūst par iemeslu sarunām pēc redzētā.

Šis vakars paliks atmiņā

Jūs izdzīvosiet stāstu, kurā atpazīstamas pašu sajūtas — pirmā mīlestība, šķiršanās, ceļa izvēle, brīvības izjūta.

Tā ir izrāde, kas atstāj pēcgaršu un vēlmi vēlāk atgriezties pie savām domām — jau ārpus teātra.

---

Intervija ar režisoru Konstantīnu Kamenski

— Kāpēc izvēlējāties tieši šo stāstu?

— Galvenā ideja ir parādīt mūžīgu Mīlestības stāstu, kas ir svarīgāks par karu, politiku, lielāks par dzīvi un stiprāks par nāvi. Tieši to skatītāji šodien gaida no teātra. Mēs paņēmām Marinas Cvetajevas lugas "Fēnikss" un "Piedzīvojums" un radījām autordarba skatuves versiju. Tā nav vienkārši izrāde par Kazanovu, leģendāro avantūristu un mīlnieku — tā ir izrāde par cilvēku, viņa iekšējo pasauli un jūtām, kas nav pakļautas laikam.

— Arturs Smoļjaninovs spēlē galveno lomu. Kas ir īpašs viņa Kazanovā?

— Arturs ir ļoti spēcīgs aktieris. Viņa Kazanova — tā ir enerģija, smalka emocionalitāte, fiziskums, muzikālums. Mēs atradām lomu, kas saskan ar viņa dabu, un skatītājs to uzreiz sajutīs. Tā nav tikai “zvaigzne uz skatuves”, tā ir loma, kurā aktieris atklāj savu potenciālu.

— Runā, ka izrāde ir Eiropas līmeņa. Ar ko tā atšķiras no tipiskām krievvalodīgo viesizrādēm ārzemēs?

— Atklāti sakot, lielākā daļa krievu viesizrāžu šodien ir vai nu pagātnes nostalģija, vai vāji projekti “uz vārda”. Kazanova ir citāds formāts. Mēs veidojām komandu nevis pēc principa “kurš ir brīvs”, bet “kurš prot radīt mūsdienīgu teātri”. Te ir režijas koncepcija, muzikālā dramaturģija, plastika, gaisma, ritms. Šo izrādi var droši rādīt Londonā, Parīzē vai Berlīnē.

— Kāpēc izvēlējāties Cvetajevu? Viņas lugas reti iestudē.

— Tieši tā. Lielākā daļa skatītāju Cvetajevu pazīst tikai kā dzejnieci. Taču viņas dramaturģija ir īsts dārgums: drosmīga, ironiska, erotiska, traģiska. Viņa izaicina Šekspīru un Puškinu — un nezaudē. Tā ir reta iespēja redzēt Cvetajevu “dzīvu”, mūsdienīgu, nevis skolas programmā ieslodzītu.

— Cik aktuāla izrāde ir mūsdienu skatītājam?

— Mūsdienu cilvēkam svarīgs ir stāsts par indivīdu, kurš dzīvo starp valstīm, nepieder sistēmai un par brīvību maksā ar vientulību. Formāli tas ir Kazanova, būtībā — emigrācija bez šī vārda un bez politikas. Ārzemēs dzīvojošais krievvalodīgais skatītājs Kazanovā atpazīst sevi dziļā līmenī.

— Vai uz izrādi var vest bērnus?

— Jā, noteikti! Tā nav izrāde “lai vienkārši atpūstos”, bet arī ne drūma vai nomācoša. Tā piesaista uzmanību, notur emocijas, stāsta par mīlestību, pirmo sastapšanos un pirmo šķiršanos. Pēc izrādes skatītāji nereti klusē — katrs pārdzīvo savā veidā.

— Ar ko visvairāk lepojaties šajā izrādē?

— Ar to, ka tas ir mūsdienīgs, augstas kvalitātes teātris krievu valodā. Mēs padarījām Cvetajevas tekstu skaidru un dzirdamu, saglabājot viņas poēziju un dziļumu.Un vēl — tā ir emocionāla pieredze skatītājam, iespēja iziet no izrādes ar sajūtu: “es dzīvoju tieši te un tagad — un tas ir svarīgi.”

— Konstantīn, divos vārdos — kāpēc jāiet uz “Kazanovu”?

— Tā nav izklaide. Tas ir notikums. Emocionāls satricinājums, atmiņa par pirmo mīlestību un dzīves sajūta šeit un tagad. Tā ir izrāde, kas paliek iekšā.

Vairāk informācijas: http://www.gretaart.com