Rīgā uzstāsies irāņu tanbūra spēlētājs Mohammads Mostafā Heidarjāns
28. martā bārā “Aleponija” (Ernesta Birznieka-Upīša iela 22) uzstāsies kurdu izcelsmes irāņu tanbūra spēlētājs Mohammads Mostafā Heidarjāns (Mohammad Mostafa Heydarian). Koncerts sākas plkst. 20.00. Biļetes ir nopērkamas “Biļešu Servisā”; to cena iepriekšpārdošanā ir 8 EUR, kā arī 10 EUR pie ieejas. Koncerts notiek biedrības “Skaņu mežs” koncertsērijas “1-2 cauri!” ietvaros.
Mohammads Mostafā Heidarjāns piedzima 2002. gada 1. janvārī Kermānšāhā, pilsētā Irānas rietumos. Kermānšāha ir tanbūra (pēc formas bumbierim līdzīgi veidotas lautas) dzimtene, un šī instrumenta izcelsme šajā reģionā ir izsekojama vairāk nekā 5000 gadu senā pagātnē. Jarsāni, tūkstošgadu sena kurdu reliģiskā kopiena, jau izsenis šo Irānas reģionu sauc par savām mājām. Viņu mistiskie rituāli (“jâm”) tiek veikti tanbūra pavadījumā, un viņu svētā mūzika ir mantojums, kas balstās tūkstoš gadu senās tradīcijās. Mostafā tēvs Morteza bija sitaminstrumentālists, kura galvenais instruments bija dāfs. Divdesmit gadu vecumā Morteza sāka apgūt tanbūru izgatavošanu, un tieši šajā tradīciju, ticības un kultūras savijumā Mostafā nāca pasaulē.
Ir fotogrāfijas, kurās Mostafā tur tanbūru vēl pirms viņš spēj patstāvīgi staigāt. Apmēram septiņu gadu vecumā viņš sāka apgūt jarsānu makāmus (makām – tradicionāla melodiskā struktūra, kas nosaka skaņkārtu, raksturīgās frāzes un emocionālo noskaņu Tuvo Austrumu mūzikā). Tieši šajā laikā ģimene pārcēlās uz Karadžu – pilsētu apmēram stundas brauciena attālumā uz rietumiem no Teherānas. Šī pārcelšanās pavēra vairāk iespēju satikt mūziķus, kuri regulāri iegriezās Mortezas tanbūru darbnīcā. Tur Mostafā mācījās pie vairākiem izciliem meistariem (ostadiem) un uzsūca tanbūra skaņas no neskaitāmajām kasetēm, kas glabājās tēva skapī.
Katru dienu pēc skolas viņš steidzās uz tēva darbnīcu un nolika tanbūru malā tikai vakariņu laikā. Viņa prāts bija pārņemts ar spēlēšanu un klausīšanos. Sapņos viņš redzēja aizsaulē aizgājušo tanbūra meistaru Seijedu Amrollā (Seyyed Amrollâh), kurš viņam sniedza padomus. Viņa ceļš bija skaidri iezīmēts – tas veda pie tanbūra. Līdz šai baltdienai Mostafā tēvs ik gadu viņam dāvina jaunizgatavotu tanbūru, un Heidariāns savā jaunajā vecumā tiek uzskatīts par šī instrumenta meistaru.
Heidarjāna jaunākais ieraksts, 2025. gada albums “Noor-e Vojood”, tapa “Bell” studijā Teherānā – Irānas vecākajā ierakstu studijā un vienā no visaugstāk novērtētajām studijām visā Āzijā. Medijs “The Quietus” Heidarjānu atkārtoti atzīst par tanbūra meistaru, un par ierakstu raksta sekojošo: “Ņemot vērā mūsdienu tendences tanbūra mūzikā, Heidarjāna pieeja savā otrajā albumā ir patiešām cienījama. Viņš neizvirza skaļus, izaicinošus paziņojumus un izvairās no pseido-mistikas vai pārlieka tehniskuma slazdiem. Viņa mūzika ir smalka, nobriedusi, pieticīga un vienkārša, taču noteikti iepazīšanas vērta.”