Festivāls Skaņu mežs 2026

 

Eksperimentālās mūzikas festivāls “Skaņu mežs” šogad noritēs 9. un 10. oktobrī kultūras telpā “Hanzas Perons” (Hanzas ielā 16A). Līdzās iepriekš izziņotajai blekmetāla grupai “Krallice” festivāla programma ir tikusi papildināta ar vēl pieciem māksliniekiem un grupām. Divu dienu biļetes uz festivālu ir pieejamas www.bilesuserviss.lv, un to cena ir 60 EUR.

 

Līdzās iepriekš izziņotajai blekmetāla grupai “Krallice” festivāla programmu papildina:
-) vācu elektroniskās mūzikas pagrīdes veterāne Gudruna Guta (Gudrun Gut);
-) alternatīvā hiphopa producenta “Infinity Knives” duets ar reperi Braienu Ennalsu (Brian Ennals);
-) britu post-klubu mūzikas producente un vokāliste aya;
-) minimālisma komponists Šārlmeins Palestains (Charlemagne Palestine) sadarbībā ar ģitāristu un elektronisko mūziķi Orenu Ambarči (Oren Ambarchi), kā arī grupas “Ulver” dalībnieku Danielu O’Salivanu (Daniel O’Sullivan);
-) saksofonista Maikla Fostera (Michael Foster), čellistes Leilas Bordrējas (Leila Bordreuil) un bundzinieka Krisa Korsano (Chris Corsano) brīvās improvizācijas trio. 

 

 

Britu post-klubu mūzikas producente un vokāliste “aya” pērn kritiķu atzinības izpratnē piedzīvoja savu iespaidīgāko periodu: eksperimentālās mūzikas vadošie mediji “The Wire Magazine” un “The Quietus” savos 2025. gada labāko ierakstu topos viņas albumu “hexed!” ierindoja pirmajā vietā. Kāds anonīms lietotājs platformā “Album of the Year” pat atstāja komentāru: “Velns, tas Ajas albums britiem tiešām iekrita sirdī…”

 

Arī mūzikas kritikas portāls “Pitchfork” izdevniecības “Hyperdub” publicētajam ierakstam “hexed!” piešķīra 9.0 balles no 10. Kritķe Saša Gefena (Sasha Geffen) albumu aprakstīja sekojoši: “Skaņas raustās, plīst un pūžņo šajā drosmīgajā – birtu mākslinieces otrajā – albumā, kas tematiski stājas pretī biedējošajam realitātes spiedienam. Tas izklausās pēc buršanās. Un varbūt arī ir.” 

 

 

“hexed!” ir ieraksts gan skaļai un dārdošai atskaņošanai, gan uzmanīgai baudīšanai. Tas balansē mūziķes humorpilni pancīgo, atonālo un haotisko enerģiju ar viņas spēcīgajām producentes dotībām, grūti apvaldāmas enerģijas plūsmu ar smalki atstrādātām elektroniskās mūzikas detaļām un izdomas bagātu skaņu režiju. 

 

“Hyperdub” publicēja arī iepriekšējo “aya” albumu ar nosaukumu “Iim hole”. 

 

Mūziķe bilst, ka radoši viņu visvairāk interesē, kā pieredze un atmiņas izmaina cilvēka ķermeni. 
Viņas vieta mūzikas pasaulē ir krustceles starp, kā pati mūziķe uzskaita, “skaņu sistēmu kultūras atzarojumiem, delokalizētām interneta scēnām un posthārdkora pārpalikumiem”. 

 

 

 

Gudruna Guta – īstajā vārdā Gudruna Brēdemane (Gudrun Bredemann) – ir ievērojama vācu eksperimentālās elektroniskās mūzikas producente, vokāliste, radio raidījumu veidotāja, DJ un pasākumu rīkotāja. Guta sāka savas muzikālās gaitas vitālajā Rietumberlīnes “apdāvināto diletantu” scēnā (“Geniale Dilletanten”, kā to pazīst pagrīdes mūzikas vēsturnieki) kā agrīna grupas “Einstürzende Neubauten” dalībniece. Viņa dibinājusi arī ārtpanka apvienību “Mania D” un grupu “Malaria!”, kas savas scēnas ietvaros kalpoja par nozīmīgu postpanka un eksperimentālās elektroniskās mūzikas saplūšanas piemēru. Gudruna Guta vadījusi arī izdevniecības “Monika Enterprise” un “Moabit Musik”, kā arī ilggadējo radio raidījumu “Oceanclub”. 2019. gadā Guta saņēma Berlīnes Mūzikas komisijas rīkoto “Listen To Berlin” apbalvojumu par ieguldījumu Vācijas mūzikas dzīves attīstībā. 

 

Gudrunas Gutas daiļrade ir skaniski daudzveidīga, taču tieši “Skaņu mežā” gaidāmais audiovizuālais priekšnesums būs radniecīgs mūziķes ierakstiem “Moment” un “GUT Soundtrack”.

 

https://www.youtube.com/watch?v=GCfb4vFg-Qk 

 

Ievērojamais minimālisma komponists, kantors un performanču mākslinieks Šārlmeins Palestains “Skaņu mežā” izpildīs savu 1997. gada kompozīciju “KKAARREENNIINNAA” (iepriekš pazīstamu kā “Karenina”) sadarbībā austrāliešu eksperimentālo mūziķi, elektroniskās mūzikas komponistu un ģitāristu Orenu Ambarči, kā arī britu mūzikas producentu, multi-instrumentālistu un grupas “Ulver” dalībnieku Danielu O’Salivanu. 

 

Palestains bērnišķīgo allaž tiecies savienot ar svētlaimīgi nopietno un dramatizēti svešo. Viņš uzskatāms par ekscentriķi pat minimālisma mūzikas kontekstā – lai arī viņš ir bijis līdzgaitnieks Tonijam Konrādam (Tony Conrad) un Lamontem Jangam (La Monte Young), kā arī aculiecinieks Filipa Glāsa (Philip Glass) un Stīva Reiha (Steve Reich) agrīnajiem pienesumiem Ņujorkas minimālisma pamatos, viņa skanējums allaž bijis atšķirīgi intuitīvs, asprātīgs un savāds. Palestains kaismīgi noliedz birku “minimālisma komponists” – savus koncertus viņš uzskata par rituāliem, visapkārt izvietojot plīša rotaļlietas un svinīgi dzerot konjaku. Palestains nereti arī dzied, atsaucoties uz laiku, kad pusaudža gados sinagogā kalpoja kā kantors.

 

Orens Ambarči savas muzikālās gaitas aizsāka Sidnejā, 90. gadu trokšņu un improvizētās mūzikas scēnā. Kopš tā laika viņš ir sadarbojies ar tādām grupām un māksliniekiem kā Keidži Haino (Keiji Haino), Sunn 0))), Arto Lindseju (Arto Lindsay), Fire! un Marku Felu (Mark Fell).

Viņš vada izdevniecību “Black Truffle” un viņa muzikālie projekti ir izteikti daudzveidīgi – no liftu mūzikai radniecīga džeza līdz knapi sadzirdamām kompozīcijām vai troksnim.

 

Arī Daniels O’Salivans darbojas pāri žanru robežām no kamermūzikas līdz psihedēliskajam rokam. Viņš cita starpā ir grupas “Ulver” un dueta “Grumbling Fur” dalībnieks, komponists, producents, aranžētājs un sesiju mūziķis, kas strādājis ar tādiem mūziķiem kā Džarbo (Jarboe), Pēters Brocmans (Peter Brötzmann), Džūliana Bārvika (Julianna Barwick), Deivids Tibets (David Tibet) un grupu “This Is Not This Heat”. 

 

https://www.youtube.com/watch?v=W_hvyXMEPKA 

 

 

Producenta “Inifnity Knives” – īstajā vārdā Tarika Ravelomananas (Tariq Ravelomanana) –  savienība ar reperi Braienu Ennalsu ir alternatīvā hiphopa projekts, kas kopā radījis jau trīs albumus, ieskaitot pērn izdoto “A City Drowned in God's Black Tears”. Hanifs Abdurakibs (Hanif Abdurraqib) no “The New York Times” to nodēvējis par “vienu no daudzpusīgākajiem un ambiciozākajiem” ierakstiem, ko viņam pērn nācies iemīlēt. Arī Entonija Fontano (Anthony Fontano) vadītais mūzikas apskatniecības “Youtube” kanāls “The Needle Drop” albumam piešķīra astoņas zvaigznes no desmit, nodēvējot to par “tiktāl drosmīgāko dueta darbu”.

 

Ieraksts dažiem apskatniekiem pat licies uzsvērti haotisks un estētiski sadrumstalots, taču šāda ieraksta uzbūve ir mūziķu reakcija uz pagrīdes hiphopa šībrīža stāvokli – viņi apgalvo, ka tas stagnē tikpat ļoti, cik “meinstrīms”, un ir tālu no “zelta laikiem”, kad teju katru nākamo gadu spēja piedāvāt svaigas, novatoriskas idejas. 

 

Abi mūziķi albumu radījuši diezgan grūtā dzīves periodā, un to paziņo smieklīgiem vārdiem – esot visu laiku dzēruši un strīdējušies ar tuvākajiem, ne visas dziesmas ir tapušas skaidrā un bieži ir bijis slikts garastāvoklis. “Infinity Knives” pat piebilst, ka nemaz ar ierakstu nelepojas, bet esot tīri jauki dzirdēt, ka citiem patīk. Viņš ironiski atzīmē, ka neesot nemaz tik noturīgs pret propagandu un kapitālismu, kā pēc viņa mūzikas varētu padomāt.

 

https://www.youtube.com/watch?v=qtVCR67pnOY&list=RDqtVCR67pnOY&start_radio=1 

 

“Infinity Knives” skanējums robežojas no teju industriāla līdz iejūtīgi muzikālam un pat neoklasikas iedvesmotam, tikmēr Ennalsa teksti pasauli apraksta tik spītīgā bezcerībā un pārspīlējumos, ka rezultējošā noskaņa ir neapšaubāmi humorpilna. Dueta radītais hiphops ir stilizēti burtisks un skurbinoši politiski tiešs – dažbrīd klausīties abu mūziķu ierakstus ir gluži kā dzimšanas dienas svinībās sēdēt blakus attālam radiniekam ar bagātīgu harizmu, bet arī kareivīgi skaļiem viedokļiem par pasaules kārtību. Šis efekts nav nejaušs, un Ennalss savu stūrgalvību teatralizē pat intervijās: “Cilvēki domā, ka es to tik vien daru, kā saspringti domāju, ko vēl tādu šokējošu varētu pateikt, bet patiesībā es šādi runāju visu laiku – arī ikdienā.” 

 

Kā arī: “Mums nepatīk būt rafinētiem un repot metaforās, un ko tur vēl. Kam tas ir vajadzīgs.”

https://www.youtube.com/watch?v=62332nTART0 

 

 

Vēl būdams salīdzinoši jaunā vecumā, Maikls Fosters ir kļuvis par nozīmīgu ASV brīvās improvizācijas scēnas darboni: būdams viens no organizācijas “Queer Trash” dibinātājiem, viņš ir rīkojis LGBT kultūrai pietuvinātus improvizētās un trokšņu mūzikas, performanču mākslas un modes pasākumus. Fosters nereti spēlē elektroniku apvienojumā ar amplificētu soprāna vai alta saksofonu, kas savukārt ir viņa primārie intrumenti. Citējot kritiķi Bilu Maijeru (Bill Meyer), lielākajā daļā projektu gan Fosters ir dzirdams savu pūšaminstrumentu skanējumu "samaitājot ar dažādām preparēšanas tehnikām, izmantojot ikdienišķus priekšmetus vai balonus un vibratorus".

 

Fosters ir mācījies Barda Koledžas mūzikas konservatorijas Elektroniskās un eksperimentālās mākslas programmā pie “Musica Elettronica Viva” līdzdibinātāja Ričarda Teitelbauma (Richard Teitelbaum) un iepriekš “Skaņu mežā” dzirdētās skaņu mākslinieces un elektro-akustiskās komponistes Marinas Rozenfeldes (Marina Rosenfeld). Viņš uzsver, ka tieši uz nākotni vērstu un brīvdomīgu personību klātbūtne akadēmiskajā vidē palīdzēja viņam izturēt estētisko šaurpierību un konservatīvismu, kā arī, citā līmenī runājot, vārdos neizteikto homofobiju, kas šajā izolētajā realitātē ir sastopama. 

 

Fosters “Skaņu mežā” uzstāsies kopā ar franču-amerikāņu čellisti un skaņu mākslinieci Leilu Bordrēju, ko medijs “The Chicago Reader” raksturojis kā “aizvien redzamāku figūru Ņujorkas improvizētās mūzikas ainavā”. Abi spēlē kopā jau vairāk nekā divdesmit gadus. Bordrēja strādā ar improvizētās, laikmetīgās un trokšņu mūzikas konceptiem, taču nepakļaujas nevienam no šiem kanoniem. Viņas daiļradē dziļa melanholija savijas ar skarbu troksni ausis plosošā skaļumā – medijs “The New York Times” to raksturojis kā “nemainīgi nežēlīgu mūziku, kas allaž sliecas uz neatlaidīgām un korozīvām atonalitātēm”.

 

Abiem mūziķiem pievienosies Kriss Korsano, ko medijs “The Guardian” nodēvējis par vienu no labākajiem bundziniekiem pasaulē, bet portāls “The Quietus” – par muzikālāko no mūsdienu brīvās improvizācijas bundziniekiem. Korsano ir spēlējis kopā ar trokšņu mūziķi “Merzbow”, ģitāristu Bilu Orkutu (Bill Orcutt), čellisti Okjungu Lī (Okkyung Lee), saksofonistiem Evanu Pārkeru (Evan Parker) un Džo Makfī (Joe McPhee), grupām “Rangda” un “Earth Ball”, un pat Bjorku (Björk), kuru pavadīja uz skatuves arī koncertā Rīgā. 

 

 

 

Festivāla atbalstītāji ir Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, fonds “Trust for Mutual Understanding”, Gētes institūts Rīgā, Eiropas Savienības atbalstītais projekts “tekhnē”, “Valmiermuižas alus”.

“Skaņu mežs” koordinē arī Baltijas-Ziemeļvalstu festivālu tīklu “NERDS”, ko atbalsta Ziemeļvalstu-Baltijas mobilitātes programma kultūrai “Nordic Culture Point”.

Festivālu informatīvi atbalsta “The Quietus”, “TVNET”, “Satori”, “Radio NABA”, “Arterritory”, “Mūzikas Saule” un LA.LV. 

 

Vairāk informācijas:
www.skanumezs.lv