Pavlo Ostrikovs
Tu esi mans visums
Ти – космос
UA, BE
2024, 101’, uk
Iesakām no 16 gadu vecuma
Tāla nākotne. Kad visi resursi uz Zemes izsmelti, rit kodolenerģijas krīze un radiācija iznīcina, dzīve – ja to tā var arī nosaukt – savādā kārtā turpinās. Andrijs, galaktikas tālbraucējs no Rietumukrainas, strādā lielākajā kodolatkritumu utilizācijas uzņēmumā Austrumeiropā. Tā ir tipiska diena viņa vienmuļajā četru gadu maršrutā uz Jupitera pavadoni Kallisto: uz klāja viņam ir sporta zāle, virtuve, atpūtas telpa un androīds Maksims, kura humoru viņš vēl mēģina pielāgot savējam. Drīz Andrijs ierauga uz Zemes apokaliptiskas liesmas: viņš apzinās, ka, iespējams, ir viens no retajiem izdzīvojušajiem no planētas, kas reiz bija viņa mājas. Visuma dziļajā tumsā dreifē Andrija kuģis, un viņš sakaru stacijā izdzird sievietes balsi..
Turpinoties postošajam Krievijas Federācijas karam Ukrainā, ukraiņu režisors Ostrikovs nenovēršas no cilvēcības. Filma pabeigta pilna mēroga iebrukuma laikā un pārsteidz ar tehnisko noslīpētību un intimitāti. Romantiskā drāma ieauta zinātniskās fantastiskas, ekokritikas un kosmosa skafandrā un tā sabalsojas ar Džonzes “Viņa” (2013), kur šoreiz galveno varoni – skumjo klaunu – aizrauj balss, kas runā franču valodā. Nonākusi virknē prestižu festivālu – Toronto, Sitdžesā, Ostinas “Fantastic Fest” un citviet – un ieguvusi vairākas skatītāju godalgas, ukraiņu 21. gadsimta “vientulības kosmiskā odiseja” ir saldsērīga aizkustinājuma un smaidu izvilinoša Ostrikova debija. Tā atgādina par mūsu vēlmi justies kā dzīviem, pilnasinīgiem cilvēkiem un vienlaikus spoguļo kara laika apstākļus: izolētību, noraudzīšanos uz visaptverošu traģēdiju no tālienes un pakrūtē iedurošo atziņu, ka pašos smagākajos mirkļos mēs nekad nevēlamies būt vieni paši.