Es atstāju Ukrainu 2022.gadā / Я покинул Украину в 2022 году

Sidalinnas teātra (Tallina) viesizrāde

IETEICAMAIS VECUMS: 16+

ILGUMS: 1 stunda 20 minūtes bez starpbrīža

Kā kļūt par to, kas tu esi? Kā šodienas mūs ietekmē aizgājušo gadu pārdzīvojumi – gan priecīgie, gan skumjie? Un kā atspoguļojas mūsu vecāku, vecmāmiņu un vectētiņu, un vēl tālāku mums zināmu radinieku dzīves?

Merle Karuso (1944) ir Igaunijas dokumentālā teātra klasiķe.

Pēc socioloģiskās pieredzes darbā pie Voldemāra Panso, viņa studēja režiju un kardināli izmainīja Igaunijas teātri. Jau 70. gados  viņa sāka uzvest godīgas izrādes par aktuālām tēmām, kas atspoguļoja reālo dzīvi. Sākumā tās aizliedza, bet vēlāk neviens vairs neuzdrošinājās viņai iebilst. 2006. gadā Igaunijas Krievu teātrī tika iestudēta izrāde “Šodien mēs nespēlējam”, kur starp citiem bija iesaistīti arī Aleksandrs Kučmezovs, Dmitrijs Kostjakovs un Tatjana Jegoruškina, kuri tagad spēlē uz Sidalinnas (agrāk – Igaunijas Krievu teātris) skatuves.

 Ilgus gadus Merle Karuso iestudējusi izrādes par slimu bērnu vecākiem, represiju dalībniekiem, cilvēkiem ar HIV diagnozi un Igaunijas karavīriem Afganistānā (gan par tiem, kas tur bija 80. gados, gan par tiem, kas tur bija 2000.). “Katram ir tiesības uz savu biogrāfiju, absolūti katram,” –  viņa ir sacījusi kādā no intervijām. Viņu interesē pati realitāte visā tās pretrunīgumā. Ne velti viens no viņas ilggadējiem projektiem ir iestudējumu sērija “Kas es esmu?”

 “8. marts. No vairuma veikalu viss jau aizstiepts, īpaši alkohols. Gatavot pagalmā ir bīstami, daudzas mājas jau ir sagrautas.  Kaimiņu ielā ir puķu veikals. Durvis pavērtas. Veikals slīkst ziedos, bet uz letes ir uzraksts “Ņemiet visu, ko gribat”, – tā atminas aktieris, kas agrāk strādāja Mariupoles teātrī.

Jaunajā Merles Karuso iestudējumā piedalās aktieri, kas atbraukuši uz Sidalinnas teātri pēc krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņiem ir, ko pastāstīt, un ne tikai par karu. Vienu var teikt droši – šī izrāde nebūs plakātiska. Jo dzīve pati par sevi nav plakātiska.