https://m.bilesuserviss.lv

Gintaras Rinkevičius, David Geringas & the Lithuanian State Symphony Orchestra 11.09.2026 - 19:00 -

2026-07-06 15:40:08

Lietuvas zelts: LVSO, Rinkevičs, Gerings

11. septembrī Rīgā pēc ilgāka pārtraukuma atkal uzstāsies Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā. Solists – visu laiku izcilākais lietuviešu čellists, leģendārais Dāvids Gerings.

Lietuvas Valsts simfonisko orķestri (LVSO) Gintars Rinkevičs dibināja kā Jaunatnes simfonisko orķestri, un jau pirmais tā koncerts tika ierakstīts vēsturē: 1989. gada 30. janvārī Viļņas publika burtiski ieņēma Valsts operas un baleta teātra zāli, lai klausītos Čurļoņa un Bēthovena mūziku aizrautīgā un patiesi spožā izpildījumā. Jau pēc trim gadiem kolektīvam tika piešķirts Valsts simfoniskā orķestra nosaukums, taču tas ne brīdi nav zaudējis nedz jauneklīgo enerģiju, nedz uzticību visaugstākajiem mākslinieciskajiem ideāliem.

Šodien LVSO ir viena no nozīmīgākajām Baltijas reģiona kultūras institūcijām un viens no neatkarīgās Lietuvas simboliem. Orķestris ievērojami paplašinājis valsts muzikālos apvāršņus, klausītājiem piedāvājot patiesi monumentālus darbus – starp tiem ir Vāgnera Parsifāls, Elgara Gerontija sapnis (The Dream of Gerontius), Onegera Žanna d’Arka uz sārta (Jeanne d’Arc au bûcher) –, kā arī pirmoreiz Lietuvā atskaņojot un ierakstot pilnu Mālera simfoniju ciklu. Orķestris regulāri koncertē Eiropā, sadarbojas ar ievērojamiem diriģentiem un solistiem, atbalsta jaunos mūziķus un īsteno īpašus projektus bērniem un jauniešiem. Visu LVSO pastāvēšanas laiku tā mākslinieciskais vadītājs ir Gintars Rinkevičs.

Gintars Rinkevičs (1960) izpelnījās plašu ievērību jau jaunībā, kad uzvarēja Herberta fon Karajana starptautiskajā konkursā (1985) un Jānoša Ferencika konkursā (1986). Maestro radošā dzīve vienmēr bijusi cieši saistīta ar dzimteni, bet vienlaikus viņš ieņēmis nozīmīgus amatus arī ārvalstīs, tostarp bijis Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1996–2003) un Malmes Operas galvenais diriģents (2002–2005). Kā viesdiriģents Rinkevičs sadarbojies ar Berlīnes Simfonisko orķestri, Veimāras Valsts kapelu, Tamperes Simfonisko orķestri un daudziem citiem kolektīviem, diriģējis Zalcburgas Festivāla pilī, Londonas Karaliskajā Alberta zālē, Elizejas lauku teātrī Parīzē, koncertzālēs Gēteborgā, Kopenhāgenā, Barselonā un Saragosā, kā arī festivālos Šveicē, Portugālē, Polijā, Vācijā, Lielbritānijā un Francijā. Ilgus gadus bijis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas docētājs un profesors.

Latvijā Gintars Rinkevičs divkārt kļuvis par Lielās Mūzikas balvas laureātu un apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka titulu. No 2017. līdz 2022. gadam viņš bija Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs.

Dāvids Gerings (1946) ir pasaulslavens čellists ar ārkārtīgi plašu repertuāru – no baroka skaņdarbiem līdz laikmetīgajai mūzikai. Mstislava Rostropoviča skolnieks un Starptautiskā Čaikovska konkursa zelta medaļas laureāts (1970), sasniedzis visas iespējamās izpildītājmākslinieka karjeras virsotnes. Viņa plašajā diskogrāfijā ir aptuveni 100 ierakstu, un vairums no tiem saņēmuši prestižas nozares balvas, tostarp Grand Prix du Disque, Diapason d’Or un Echo Klassik.

Daudzi ievērojami komponisti, tostarp Pēteris Vasks, Erki Svens Tīrs, Fausts Latēns un Sofija Gubaiduļina, veltījuši Geringam savus darbus, bet citi, tostarp Alfrēds Šnitke, Edisons Denisovs, Silvija Kolasanti, Anatolijus Šenderovs un Alvīds Malcis, viņam uzticējuši savu skaņdarbu pirmatskaņojumus.

Gerings veiksmīgi darbojies arī diriģenta ampluā; no 2005. līdz 2008. gadam viņš vadīja Kjusju Filharmonisko orķestri Japānā (Kyushu Philharmonic Orchestra). Būdams izcils pedagogs, viņš izaudzinājis vairākas izcilu čellistu paaudzes kā Vācijā, tā Lietuvā – viņa skolnieki ir arī Sola Gabeta, Gustavs Rivīniuss un Jenss Pēters Maincs.

Par ieguldījumu Lietuvas un Vācijas muzikālās kultūras attīstībā Dāvids Gerings saņēmis augstus Lietuvas un Vācijas valsts apbalvojumus.

Koncerts ir veltīts izcilā čellista Davida Geringa 80 gadu jubilejai.

Programme
Antonín Dvořák (1841–1904)
Part I
Symphony No. 7 in D minor, Op. 70
Part II
Cello Concerto in B minor, Op. 104

Riekstkodis. Mūzika no baleta. 29.12.2026 - 30.12.2026 -

2026-06-29 14:40:08

Okoncert piedāvā: Svētku Jaungada koncerts “Riekstkodis” — Pētera Čaikovska mūzika no leģendārā baleta!

Ir lietas, bez kurām ir grūti iedomāties decembri.

Gaismiņas pilsētas ielās. Priežu skuju un mandarīnu smarža. Un baleta "Riekstkodis" mūzika, kas jau vairāk nekā simt gadus tiek atskaņota Ziemassvētku un Jaungada svinībās visā pasaulē.

Daudziem došanās uz "Riekstkodi" jau sen ir daļa no ziemas tradīcijas. Aicinām jūs pavadīt šo gada nogales vakaru kopā ar mums un kopā sajust svētku tuvošanos.

Arfas, vijoles, čella, sitaminstrumentu un ērģeļu kvintets atskaņos iemīļotākos Pētera Čaikovska baleta fragmentus.

Izpildītāji:
Ērģeles – Ilona Birģele (Latvija, starptautiski atzīta ērģelniece, festivāla “Latvija – ērģeļu zeme” vadītāja);
Vijole – Ilze Kirsanova (Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķe);
Čells – Irina Viļegžaņina (Latvija, starptautisko konkursu laureāte, soliste un kamermūziķe);
Arfa – Jekaterina Suvorova (Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķe);
Sitaminstrumenti – Virdžīnija Laube-Vītiņa (Latvijas Nacionālās operas orķestra mūziķe).

Pazīstamas bērnības melodijas atklāsies neparastā skanējumā, un Svētā Pāvila baznīcas telpa, apgaismojums un svētku rotājumi radīs īpašu vakara atmosfēru.

Ir tradīcijas, pie kurām mēs ilgojamies atgriezties. Un varbūt viena no tām sāksies tieši šeit.

*mūziķi atrodas parterā, pie altāra

Asmik Grigorian, Gintaras Rinkevičius & the Lithuanian State Symphony Orchestra 12.09.2026 - 19:00 -

2026-06-29 11:40:08

12. septembrī Rīgā — viena no mūsdienu vadošajām operzvaigznēm Asmik Grigorian: liels solokoncerts ar orķestri

Asmika Grigorjana ir skatuves māksliniece ar neparasti jaudīgu emocionālo lādiņu un satriecoši patiesu spēli. Viņas valdzinošā un spēcīgā balss tagad skan uz pasaules lielākajām klasiskās mūzikas skatuvēm – no Zalcburgas festivāla līdz Metropoles operai, no Vīnes Valsts operas līdz Milānas Teatro alla Scala. 2018. gadā, pēc Asmikas Grigorjanas Zalcburgas triumfa pasauli pāršalca slavas dziesmu vilnis – mediji visi kā viens rakstīja par “jaunas zvaigznes dzimšanu”, bet “The New York Times” izcēla viņas “elektrizējošo skatuves klātbūtni un nekļūdīgo dramatiskās patiesības izjūtu”.

Dzimusi Viļņā divu Lietuvas Tautas mākslinieku – tenora Gegama Grigorjana un soprāna Irēnas Milkevičūtes – ģimenē, Asmika kopš bērnības dzīvojusi cieši līdzās operas skatuvei. Jau 22 gadu vecumā viņa dziedāja Violetu “Traviatā” dzimtajā Viļņā, pavisam drīz noslēdza pirmo ārzemju līgumu. Vecāki – viņas pirmie pedagogi – palīdzēja jaunajai solistei apgūt vokālos pamatus, taču mācīja arī opermākslinieka darba filozofiju: dabisku balss skanējumu, cieņu pret dziedāto vārdu un bezbailību radošajos meklējumos uz skatuves.

Taču viņas profesionālais ceļš nebija gluds un straujš kāpiens kalnup. Agri gūtiem panākumiem sekoja milzīga slodze, pēc pārpūles dziedātājai nācās apgūt jaunu vokālo tehniku, lai balss atgūtu brīvību un noturību. Tas bija lūzuma laiks. Vēlāk kritiķi par viņu rakstīs – “tehniski nevainojama un dramatiski neatvairāma” māksliniece, vācu izdevums “Opernwelt” piešķirs Gada dziedātājas godu. Šo titulu viņa ir saņēmusi arī no “Opus Klassik” un “International Opera Awards” žūrijas rokām – Starptautisko Operas balvu nereti dēvē par “operas Oskaru”.

Grigorjanas repertuārā ir Pučīni, Verdi, Čaikovska, Štrausa un Vāgnera operu galvenās partijas. Viņas Čo-Čo-sana, Toska, Salome, Tatjana, Nāra un Lēdija Makbeta ierakstītas starp izcilākajām pēdējo gadu interpretācijām. Režisori Romeo Kastelluči, Berijs Koskis un Dmitrijs Čerņakovs iestudē izrādes, rēķinoties ar viņas scēnisko raksturu un īpašo rokrakstu, bet pasaules labākie diriģenti aicina piedalīties vērienīgos projektos kā Eiropā, tā ASV.

Rīgas melomāni atceras Asmikas Grigorjanas sadarbību ar Latvijas Nacionālo operu, kad tās mākslinieciskais vadītājs bija Andrejs Žagars. Rīgā viņa dziedāja Karmenu un Manonu Lesko, “Triptihā” (trīs galvenās sieviešu partijas) un “Donā Žuanā”, divkārt uzstājās Siguldas Opermūzikas svētku galā koncertā. Viņai šis laiks bija nozīmīgs radošā ceļa sākumposms, bet Latvijas klausītāji joprojām atminas jaunā soprāna skatuvisko kvēli un dzidro balsi.

Tagad Asmikas karjera sasniegusi vispasaules mērogu – viņas profesionālā maršruta regulārās pieturvietas ir Ņujorka un Londona, Milāna un Vīne, Parīze un Zalcburgа.

12. septembrī Rīgā Asmikas Grigorjanas kroņa partijas izskanēs lielformāta solokoncertā ar orķestri – pirmoreiz Latvijā. Šī būs izdevība baudīt mākslinieces sniegumu ārpus operteātra režijas ierāmējuma, koncentrētā balss un dramaturģijas formā, kur katra ārija kļūst par patstāvīgu stāstu. Trausls augums un spēcīgs, piesātināts tembrs. Intelekts un intuīcija. Patiesa un atklāta sirsnība, kam pamatā likti ilgi radošo meklējumu un darba gadi.

Vakars, kad uzstāsies liela balss – un liela personība.

Ave Maria. Ziemassvētku koncerts. 22.12.2026 - 19:00 -

2026-06-25 17:20:08

Okoncert piedāvā: Ave Maria — Ziemassvētku ērģeļu un vokālās mūzikas koncerts sveču gaismā.

Šajā ziemas vakarā 22. decemdrī zem neogotiskās Svētā Pāvila baznīcas velvēm tiks atskaņotas slavenākās “Ave Maria” lūgšanas muzikālās versijas — eņģeļa sveicieni Vissvētākajai Jaunavai Marijai.

Šīs lūgšanas kanoniskais teksts ir iedvesmojis daudzus izcilus komponistus radīt šedevrus, kas kļuvuši par garīgā skaistuma simbolu. Koncerta programmā iekļauti Šarla Guno, Johana Sebastiāna Baha, Franča Šūberta un citu autoru darbi, kuru melodijas joprojām aizkustina miljoniem klausītāju sirdis.

Slavenākās “Ave Maria” lūgšanas vokālās versijas izpildīs:
Jūlija Vasiļjeva — soprāns, viena no vadošajām Latvijas Nacionālās operas solistēm, kura pazīstama ar savu muzikālo jūtību un skaņas tīrību.
Ilona Bagele — mecosoprāns, Latvijas Nacionālās operas soliste, kuras emocionālais dziļums un tembru bagātība valdzina klausītājus.

Pie ērģelēm — Ilona Birģele, viena no Latvijas labākajām ērģelniecēm, Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija — ērģeļu zeme” vadītāja.

Jūs sagaidīs unikāla atmosfēra: simtiem mirgojošu sveču, maiga gaisma, ērģeļu majestātiskais skanējums un tīrais, sirsnīgais vokāls radīs vietu pārdomām, iedvesmai un iekšējam mieram.

Šis vakars būs īpašs Ziemassvētku notikums, kas aizkustinās ikviena sirdi.

*mūziķi atrodas balkonā, pie ērģelēm

Fantāzija - melodijas no animācijas filmām 19.09.2026 - 19:00 -

2026-06-03 10:20:10

Okoncert piedāvā: Fantāzija – mūzika animācijas filmām ērģeļu skaņās

Jūs sagaida visiemīļākā programma ar labākajiem skaņdarbiem no populārām animācijas filmām.

“Karalis Lauva”, “Skaistule un briesmonis”, “Ceļojošā pils”, “Ledus sirds”. Skaņu celiņi, ar kuriem uzauga vesela paaudze un kurus tagad iemīļo arī viņu bērni.

“Fantāzija” apvienos šīs melodijas vienkopus. Ar “Oskara” balvu godalgotas tēmas no kinostudijām “Disney”, “Pixar”, “DreamWorks” un “Studio Ghibli” sastapsies ar klasiku, kas jau gadu desmitiem dzīvo animācijā un kino – Baha, Čaikovska, Grīga, Rimska-Korsakova un Dikā mūziku.

Vakara centrālais elements būs ērģeles – instruments, kuram skaņdarbus rakstīja Bahs un uz kura mūsdienās arvien vairāk spēlē Hanss Cimmers. Tām pievienosies stīgu instrumenti, sitaminstrumenti un vokāls – ansamblis, ko diez vai dzirdēsiet kur citur.

Mūziku papildinās hipnotizējošas projekcijas, kas pārvērtīs baznīcas arhitektūru. Ar katru skaņdarbu baznīcas velves pārtaps par “Moanas” okeānu, kalnu karaļa alu vai zvaigžņotām debesīm.

Izpildītāji:

Ilona Birģele (ērģeles)

Irina Viļegžaņina (čells)

Gidons Grīnbergs (vijole)

Virdžīnija Laube-Vītiņa (sitaminstrumenti)

Īpašā viešņa - Jūlija Vasiļjeva (soprāns)

Koncertprogramma “Fantāzija” skatītājus priecē jau vairākas sezonas, turklāt katrā koncertā tā iegūst jaunu veidolu, kas pielāgota konkrētajam vakaram.

Atnāciet – arī tad, ja domājat, ka klasiskā mūzika un ērģeles nav jūsu gaumē. Iespējams, šis vakars būs tieši jums.

*mūziķi atrodas parterā, pie altāra

Ērģeļu Nakts. Klasiskās mūzikas šedevri. 31.10.2026 - 21:00 -

2026-05-29 15:20:08

Okoncert piedāvā: "Ērģeļu nakts" - klasiskās mūzikas šedevru nakts ērģeļu koncerts sveču gaismā.

Visu svēto dienas priekšvakarā - 31. oktobrī, aicinām jūs uz klasiskās mūzikas šedevru nakts ērģeļu koncertu.

Atjaunota programma!

Programmā iekļauta ērģeļmūzikas pērle - Baha Tokāta re minorā BWV 565; Orfa spēcīgā “O Fortuna” no scēniskās kantātes “Carmina Burana”; Sensānsa darbi; Grīga “Kalnu karaļa alā”; Belmana ikoniskā “Gotiskā svīta”; Šūberta “Meža ķēniņš” versijā vijolei un čellam un daudzi citi aizraujoši darbi.

Jūs baudīsiet dažus no aizraujošākajiem un emocionālākajiem izcilu komponistu darbiem unikāla ansambļa izpildījumā:
Ilona Birğele (ērģeles)

Jurijs Savkins (vijole)

Irina Viļegžaņina (čells)

Virdžīnija Laube-Vītiņa (sitaminstrumenti)

Koncerts notiks zem neogotiskās Svētā Pāvila baznīcas arkām.

Aicinām baudīt grandiozus un pārlaicīgus klasiskās mūzikas meistardarbus unikālā gaismas un skaņas atmosfērā, kur vizuālie un gaismas efekti izcels mūziķu virtuozitāti.

*Lūdzu, ņemiet vērā: koncerts tiks atskaņots uz vēsturiskajām Svētā Pāvila baznīcas ērģelēm.

Visi mūziķi atradīsies uz balkona blakus saviem instrumentiem – baznīcas plašajā akustiskajā telpā viņiem ir nepieciešams vizuāls kontakts un tuvums vienam ar otru, lai nodrošinātu visharmoniskāko sniegumu.

Nepalaidiet garām!

Ziemassvētku koncerts Ave Maria. Olga Pjatigorska, Edīte Alpe 29.12.2026 - 19:00 -

2026-04-01 13:20:08

Līdz 1. septembrim biļetēm piemērota 40% atlaide. Cenas šajā periodā ir norādītas ar atlaidi!

Ziemassvētku koncerts AVE MARIA
Koncertā piedalās: Olga Pjatigorska - soprāns, Edīte Alpe - ērģeles
Koncertā skanēs populāra klasiskā mūzika un tradicionālās Ziemassvētku melodijas.
Programmā – V.A. Mocarts, F. Grūbers, F. Šūberts, Ā. Adāns, P. Jons, P. Maskanji

Olga Pjatigorska (soprāns) ir dzimusi Rīgā. Absolvējusi Rīgas Jāz. Mediņa Mūzikās koledžu (Margaritas Gruzdevas klase). Jau mācību gados radušās koncertprogrammas ar ērģeļu pavadījumu, kas veiksmīgi atskaņotas dažādās baznīcās. Pēc Rīgas Jāz. Mediņa Mūzikās koledžas absolvēšanas viņa iestājās uzreiz divās augstskolās – Latvijas Mūzikas Akadēmijā un Romas Mūzikas konservatorijā „Santa Cecilia”. Teicami absolvējusi konservatoriju „Santa Cecilia” (Maestro Camillo Sforza klase).
Uzstājās Romas operā, Romas auditoriumā, San Paolo bazilikā, Neapoles pilsētas veclaiku baznīcā „Santa Kjara”, Alžiras nacionālā teātrī, Berlīnē, kā arī Rīgā.
Olga ir starptautiskā festivāla laureāte (2007). Latvijas sabiedriskas gada balvas „Priznanije” diplomands (2011). Piedalās VSIA „Latvijas Koncertu” rīkotos kamermūzikas projektos. Kopš 2007. gada katru gadu sniedz koncertus Rīgas Domā. 2008. gadā ierakstīja savu pirmo CD „Ave Maria” ar J. Ļisicinu Rīgas Doma baznīcā. Viņa ir strādājusi ar daudziem pazīstamiem solistiem un instrumentālistiem, tostarp Jevgēņiju Ļisicinu, Ilzi Reini, Edīti Alpi, Jolantu Barinsku, Paulu Šūmani, Iduli Cintiņu, Oļegu Žukovu, Leonardu Antoņēviču un daudziem citiem.
Olga Pjatigorska ir solo dziedāšanas pedagoģe Jūrmalas Mūzikas vidusskolā.

EDĪTE ALPE ir latviešu ērģelniece un koncertu projektu vadītāja, kā arī Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagoģe.
Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klasi (maģistra grāds, prof. Larisas Bulavas klase). Papildinājusies Bruksorgel vasaras akadēmijā Zviedrijā un Karaliskajā konservatorijā Toronto, Kanādā.
Edīte Alpe uzstājusies nozīmīgākajās Latvijas ērģeļmūzikas koncertu norises vietās, kā arī viesojusies ar koncertiem ārzemēs. Sadarbojusies ar daudziem pazīstamiem solistiem un instrumentālistiem, kā piemēram, muzicējusi ērģeļu duetā ar dzīvesbiedru Tālivaldi Deksni, dziedātājiem Ilonu Bageli, Ingu Šļubovsku - Kancēviču, Egilu Siliņu, Evitu Zālīti, Montu Martinsoni, Žoržu Siksnu, Olgu Pjatigorsku, Solveigu Raju, vijolniekiem Raimondu Ozolu, Jāzepu Jermolovu, Paulu Šūmani, Induli Cintiņu, flautistēm Ditu Krenbergu un Ilonu Kudiņu, obojistu Indri Egli un daudziem citiem.
Viņas vadītie projekti vairākkārt ieguvuši “Jūrmalas Gada balvu kultūrā” dažādās nominācijās (par izcilu kultūras projektu realizāciju 2008 un 2014, kā arī skatītāju simpātiju balvu 2017).