Pēc ievadītās informācijas nekas nav atrasts
Loading...
Atjaunot

ROMANČU VAKARS '...un melodija vijas cauri laikiem'

Se 19.01.2019 19:00
VEF kultūras pils, kamerzāle
8.00 - 15.00
2019.gada 19. janvārī plkst.19.00 Kamerzālē notiks Starptautisku konkursu laureātu pirmā uzstāšanās Rīgā.

Romanču vakarā “...un melodija vijas cauri laikiem” dziedās soprāns -
LUDMILA TRUŠTAĻEVSKA (fon Krjūdenere – Strūve)
LEONĪDA JEREMINA  klavieru pavadījumā.
 
Sankt-Pēterburgas Konservatorijas mūziķi izpildīs 19.-20.gadsimtu mijas romances.

PROGRAMMĀ:
S.Rahmaņinova, A.Rahmaņinova, N.Strūves, P.Čaikovska,M.Šteinberga,B.Prozarovska mūzika un senās krievu romances.
Izskanēs  unikāls stāsts‘’ Vienas draudzības vēsture’’ par  divu komponistu – Sergeja Rahmaņinova un Nikolaja Strūves draudzību.

Ludmila Truštaļevska - soprāns
(fon Krjūdenere – Strūve)
Kordiriģente, vēsturniece un psiholoģe.
Docente un pasniedzēja mūzikas kultūras jomās SPb konservatorijā.
I.Jurjevas Starptautiskā romanču konkursa orgkomitejas biedre (Tallina).
Kopš 2010.gada organizē un katru mēnesi vada Muzikālos salonus Petrekirhē.
Autore Labdarības projektiem un lekcijām – koncertiem:
‘’Rahmaņinovs un Strūve – draudzības vēsture”.
‘’Savu likteņu ģenerāļi (ģenerālis fon Drīzens un viņa pēcteči).
“Pasternaki – tēvs un dēls”.
“Panajeva un Čaikovskis’’ u.c.

Leonīds Jeremins – klavieres.
Pianists,komponists,mūziķis - aranžētājs.
Datormūzikas tehnoloģiju pasniedzējs SPb Valsts universitātē     
Strādā B.Eifmaņa baleta teātrī par galveno skaņu režisoru.
Viskrievijas konkursa '' Mūsdienu romance” 2014.gada laureāts.
L.Jeremins ir sacerējis skaņdarbus klavierēm, liturģiju korim,  vokālus ciklus, romances.

Viskrievijas konkursu laureāti,  mākslinieki ir autori un vadītāji projektiem “Pagātnes slavenākie izpildītāji”, “20.gadsimta romances '', ''Vokālie cikli'' u.c.

Par komponistu draudzību.
21.gadsimtā  Nikolaja Strūves mūzika Krievijā nav tik populāra kā Vācijā, tā kā dziedātāja ir komponista dzimtas pēctece, tad viņa iepazīstina sabiedrību ar šo muzikālo mantojumu.
Nikolajs Gustavovičs fon Strūve dzimis Kolomnā Maskavas apgabalā.
Dzīves laikā viņš kļuva par spilgtu komponistu un sabiedrisku darbinieku.
Nikolajs fon Strūve savā  daiļradē ir sacerējis  interesantu un sarežģītu mūziku, kuru izteiksmīgu dara daudzās disonanses un dziļie pārdzīvojumi.
Šī atklātība meistarīgi izpaužas īsās muzikālās miniatūrās un savdabīgi melodiskās romancēs. Komponists ir arī daudzu vokālu miniatūru autors.
Savam uzticamajam draugam Sergejam Rahmaņinovam ir veltījis vokālu ciklu ‘’Uzmetumi’’ (no Kozjmas Prutkova). Savukārt, S.Rahmaņinovs viņam ir veltījis simfonisku poēmu ‘’Mirušo sala”.

Strūves dzimtas saikne ar  Latviju.
Struves (Struwe) dzimta aizsākās 15.gadsimta sākumā Eiropā - tā uzrāda dokumentāls pētījums.
Reformācijas un reliģiozu karu laikā, Struves senči – protestanti bēg no Francijas uz Vāciju un Nīderlandi. Daudzskaitlīgā Struves dzimta izmitinās dažādās Eiropas valstīs. Tomēr visizcilākās un spilgtākās dzimtas vēstures lappuses ir sarakstītas Krievijā.
Šīs ģimenes locekļi, līdzīgi  kā citas vāciešu ģimenes, izcēlās ar fantastisku darba mīlestību, mērķtiecību un pašdisciplīnu.
Krievijā  baltvācu fon Struves dzimtas ciltstēvs ir Georgs Adams Struve (1619 – 1692). Plašā dzimta Krievijas dienestā iestājās jau 17.gadsimtā.
Strūves dzimtas vidū bijuši daudzi inženieri, militārpersonas,zinātnieki un uzņēmēji.
Par īpašiem sasniegumiem valsts labā, tika iecelti dižciltīgo kārtā un uzvārdam tika piešķirts ,,fon Strūve’’.

18.gadsimtā Jakovs Strūve-( Jacob Struve ) (1755 – 1841) izcils matemātiķis un mūziķis,  izveido dzimtas atzarojumu ar ievērojamu zinātnieku dinastiju.
Viens no zinātniekiem ir Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve ( Vasilijs Jakovļevičs) (1793 -1864) –astronoms. Strūves dzimtā izveido  astronomu dinastiju piecās paaudzēs, tā kā no divām laulībām bija tēvs 18 bērniem.
Savā zinātniskajā darbībā kļūst par Tērbatas universitātes profesoru (1818), Tērbatas observatorijas direktoru (1820 – 1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktoru (1839)

Publicējis zinātniskus rakstus par dubultzvaigznēm.
Astronoms,veicot plaša mēroga ģeodēziskus uzmērījumus, kas pazīstami kā Strūves ģeodēziskais loks, ilgu laiku nostrādājis Latvijā, Jēkabpilī.
Jakova Strūves brālēns Antons Sebastians (1729 – 1802) bija Krievijas pilnvarotais Vācijas impērijas seimā.
Viņa mazdēli Gustavs (1834 – 1882) inženieris, ģenerālmajors
Henrihs (1840-1912) krievu –poļu filozofs,
Amands (1835 – 1898) tiltu būves inženieris, ģenerālleitnants, uzņēmējs
19.gadsimta otrā pusē Gustavs kopā ar brāli Amandu izveido Strūves mašīnbūves rūpnīcu Kolomnā Maskavas apgabalā.


Komponists Nikolajs fon Strūve.
(13.04. 1875 — 3.11. 1920)
Gustava Strūves un  ievērojamas pianistes Olgas Drīzenas dēls .
Rīgas komendanta (1828 – 1854) ģenerāļa Fjodora Vasiļjeviča fon Drīzena mazdēls.
N.Strūve ir mācījies Rīgas politehnikumā, pēc tam izglītību turpināja konservatorijā Maskavā un Drēzdenē, līdz kļuva par profesionālu mūziķi.
Studiju laikā izveidojās cieša draudzība ar Sergeju Rahmaņinovu.
1909.gadā Vācijā komponists kopā ar Sergeju Kusevicki un Sergeju Rahmaņinovu nodibināja  Krievijas mūzikas izdevniecību.
Nikolajs Strūve vadot mūzikas kultūras dzīvi gadsimtu mijā, bija izcils muzikants un taktisks cilvēks. Būdams izdevniecības sekretāra amatā, viņš veica plašu un nopietnu darbu ar tā laika mūziķiem, jo prata uzmanīgi uzturēt kontaktus arī ar komponistiem, kuri sūtīja savus skaņdarbus izdošanai.
Vācu mākslinieks Roberts Šterls komponistu raksturo ‘’Tādi cilvēki kā viņš, ar tik tīru sirdi, spētu pat zemi padarīt par debesīm’’.
N.Strūves dzīve negaidīti apraujas 1920.gadā Parīzē.

Ludmila Truštaļevska (fon Krjūdenere – Strūve)
Ir Amanda fon Strūves maz – mazmazmeita  no baroneses Jevgenijas Amandovnas fon Krjūdeneres – Strūves (1867 – 1895) dzimtas atzarojuma.
Amands apprecēja Aneti Vilhelmīni fon Krjūdeneri. Izveidojās Krjūdeneru – Strūves dzimta.
Aleksandrs Amandovičs Krjūdeners – Strūve bija deputāts Valsts domē, bet viņa dēls muzikologs Boriss Krjūdeners – Strūve bija muzikologs.
Ludmila Truštaļevska (fon Krjūdenere – Strūve) ir Sankt-Pēterburgas Muižniecības padomes locekle.

Koncerta programma būs interesanta kā latviešu, tā arī krievu publikai.

Izziņas : mob. 29932955
Skatīt vairākSkatīt mazāk
Pasākums Datums / Laiks Norises vieta Cena  
ROMANČU VAKARS '...un melodija vijas cauri laikiem' Se 19.01.2019 19:00 VEF kultūras pils, kamerzāle 8.00 - 15.00
Der zināt
Biļešu cenai tiks piemērota apkalpošanas maksa 0.60 € (t.sk.PVN 21%) par katru biļeti

Pasākumu drīkst apmeklēt: no 12 gadu vecuma
Bezmaksas ieeja: nav paredzēta
Pasākuma ilgums: ~1h30min
Ieeja pasākumā: no plkst. 18:30
Vieta invalīdam ratiņkrēslā: ir
Atlaide invalīdam ratiņkrēslā: nav
 

Norises vieta
Ropažu 2 Rīga Latvija
Organizators
VERTMAN, Biedrība
Krišjāņa Valdemāra iela 106/108-12 LV-1013 Rīga
Pasākumi šajā norises vietā